Siguldas novada dalībnieki Dziesmu svētku gājienā ies ar spieķiem  (4)

Kopā 730 meistares Antras Plavgo darinātie spieķi svētku gājienā pavadīs novada dejotājus, dziedātājus, pūtējus un folkloristus. Kā atgādina Siguldas novada pārstāvji, Siguldas spieķa darināšanas prasme iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Spieķi ir senākais un atpazīstamākais Siguldas simbols, kuriem ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture. Arī meistares Plavgo ģimenē spieķis ir ģimenes mantojums – tas savulaik bijis vīra vecāku arods, ko iemācījis kaimiņš, kad visi atgriezās mājās no izsūtījuma Sibīrijā. Kad Antra ģimenē ieprecējās, viņu bizness jau bija beidzies, jo vīra vecāki no lauku mājas bija pārcēlušies uz dzīvokli Turaidā, kur spieķus nevarēja ne izgatavot, ne turēt. Tas fiziski nebija iespējams.

Bet meistare ar vīru un bērniem izvēlējās dzīvi laukos – 10 kilometru no Siguldas, Krimuldas pagastā. Un kā pati smej "šeit ir visi ideālie apstākļi spieķu gatavošanai. Mūsu mežā, kas nav mazs, 100 hektāri, krūkļi, no kuriem gatavo spieķus, ir biezā daudzumā". Bērni bija mazi, uz darbu izbraukāt pagrūti, un tas bija labs piepeļņas veids, neskatoties un konkurenci, kas Siguldas novadā netrūka. Tā palēnām spieķu gatavošana Antras ģimenē pārvērtās par galveno peļņas avotu.

Spieķu gatavošana nav vienkāršs process. Viss sākas ar krūkļu griešanu mežā – to vislabāk darīt vēlu rudenī, vai agri pavasarī – bezlapu stāvoklī. Tālāk līdz apstrādei tos uzglabā vēsā, pietiekami lielā vietā. Ideāla ir pagraba priekštelpa – ne par aukstu, ne par karstu, lai vai kāds gadalaiks un laikapstākļi. Turpinājumā sākas sarežģītākais process ar krūkļu vārīšanu, mizošanu, locīšanu un pats svarīgākais – taisnošanu, kamēr tie tiek žāvēti. Šajā procesā iesaistās vīrs, pieliekot savu spēku. Lielos un vidējos spieķus vāra speciālā, no bieziem metāla gabaliem sametinātā vannā, mājās. Toties mazie spieķi tiek gatavoti darbnīcā Siguldas Pils kvartālā, kur notiek gan meistarklases, gan ir iespēja ikdienā iegādāties spieķus un dažādus citus no koka gatavotus suvenīrus.

Vidējā izmēra spieķi, kuri būs Dziesmu un Deju svētku gājiena dalībniekiem, tiek žāvēti nedēļu vai dažreiz pat vairākas. Žāvēšanas procesā ik dienu notiek arī spieķu taisnošana, kas ir diezgan smags process, bet vajadzīgs, lai tie būtu perfekti taisni. Pēc tam seko spieķu apgleznošana, tiem piedodot krāsas un latvju zīmju spēku, tās iededzinot. Mazākos spieķus pēc iededzināšanas var iekrāsot arī ar krāsām, bet lielākiem smalkais darbs notiek tikai dedzināšanas procesā. Kopumā dizaina ziņā ir maz iespēju izpausties – lielākā daļa latvju zīmes jau bija apgūtas no senčiem, bet daži jauni risinājuma dizaini meistarei Antrai tomēr ir sanākuši.

Lai gan Plavgo nav vienīgā spieķu izgatavotāja Siguldā, viņa ir vienīgā, kura piekrita izgatavot spieķus 730 siguldas novadniekiem – Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja.