Foto: LETA
Ko varam mācīties no hokeja un ko no Dziesmu svētkiem? Vai abas parādības var salīdzināt? Ko tās nozīmē mūsu tautai? Kā tās saistītas ar politiku?

Emocijas – abos gadījumos – neaprakstāmas. Kopējais iesaistīto daudzums – liela daļa no latviešu tautas. Dziesmu svētkos daudzu tūkstošu amatieru pacietīgs darbs vairāku gadu garumā, no darba brīvajos brīžos dziedot un dejojot. Hokejā – vienas profesionāļu komandas intensīvi, varbūt pat pārcilvēciski treniņi un tūkstošiem līdzjutēju "pieslēgšanās" izšķirošos brīžos spēļu laikā, vai nu sēžot pie TV ekrāniem, vai skatītāju tribīnēs. Bronzas balva un uzvara pār ASV komandu Latviju izvirzīja pasaules mediju un hokeja fanu uzmanības centrā, tiesa gan, īslaicīgi – dažas dienas. Dziesmu svētki – Latvijas kultūras identitātes atslēga – pievelk amatiermākslas interesentus no citām zemēm – salīdzinoši mazākā skaitā, bet – jau gadiem.

Sabiedrības saliedētība abos gadījumos ir vienreizēja. Dziesmu svētki – 4 gadu cikls (lokāli koncerti, sadziedāšanās, kopmēģinājumi) ar kulmināciju Mežaparka estrādē. Arī hokeja patiesie fani seko savu mīluļu gaitām gadiem, ziedo laiku un līdzekļus, lai visur būtu klāt un atbalstītu mūsējos. Turklāt fani – arī dzied! Tomēr lielas tautas daļas interese mostas vien čempionāta laikā un galvenokārt, ja mūsējie uzvar.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!