Kā "Delfi" vēsta muzeja pārstāve Līga Rimšēviča, izstādes norises laikā notiks arī kokles spēles meistarklases ar Laimu Jansoni un Zani Sniķeri, sarunas ar kokļu meistariem un citi koklei veltīti pasākumi. Izstādes autore ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Mg. art. Rozīte Katrīna Spīča.
Kā norāda izstādes veidotāji, kokle ir latviešu tautasdziesmās visvairāk apdziedātais tautas mūzikas instruments. No Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 282 krājumā esošajiem mūzikas instrumentiem 64 ir kokles. Izstādē būs apskatāma kokles būvniecības vēsture Latvijas teritorijā no 19. līdz 20. gadsimtam, pētot tās vietu vispirms latviešu zemnieka sētā, tad skatot 20. gadsimta tradīcijas, un izstādes tematisko apskatu noslēdzot ar tradicionālās kokles attīstības tendencēm mūsdienās.
Īpaša vieta izstādē būs koklētājam – cilvēkam, kurš caur kokles stīgu vibrāciju atklāj daļu savas dvēseles. Izstādē būs apskatāmas arī intervijas ar jaunajiem tradicionālās kokles koklētājiem un tradīcijas turpinātājiem par viņu ceļu senās kokles pasaulē un to, kāpēc viņi izvēlējušies spēlēt kokli arī 21. gadsimtā.
Pirmo reizi plašākai sabiedrībai būs apskatāma pasaulē lielākā kokle – dižkokle. Tā ir meistara Eduarda Krauksta 1947. gadā radītais instruments, kas nupat nonācis Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā līdz ar vēl vairāk nekā 10 meistara radītajiem instrumentiem. Līdzās tam tiks izstādītas kokles no visiem Latvijas novadiem un apmeklētājiem būs iespēja aplūkot gan labi zināmo vecmeistaru – Jāņa Poriķa un Pētera Korāta kokles, gan arī mazāk zināmu Latvijas meistaru darinājumus.
Izstāde būs apskatāma līdz 2024. gada janvāra beigām. Šajā periodā plānota arī plaša pasākumu programma - kokles spēles meistarklases ar Laimu Jansoni un Zani Sniķeri, sarunas ar kokļu meistariem un pasaulē lielākās kokles darinātāja Eduarda Krauksta dēlu Viesturu Kraukstu.
Jaunākajiem muzeja apmeklētājiem būs iespēja noskatīties koklētāja un kokļu mūzikas komponista Edgara Lipora teātra izrādi "Koklītes ceļojums", bet pieredzes bagātajiem - izzināt kokles nozīmi mūsu etnogrāfijā kopā ar muzeja speciālistiem. Kopā ar muzeja saimi, būs iespēja piedalīties sadziedāšanās vakaros. Vairāk par to informācija būs atrodama muzeja mājas lapā un sociālo tīklu kontos.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.