Nekur pasaulē jūs neatradīsit tādas dziedāšanas vai mūzikas svētku tradīcijas, kādas latvieši, lietuvieši un igauņi jau otro gadu simtu sargā un kopj Baltijas valstīs, īstenojot tās vērienīgā notikumā – Dziesmu svētkos, kur desmitiem tūkstošu cilvēku spēj vienoties vienā dziesmā, laikā un telpā. Tā ir unikāla parādība pasaules mērogā. Dziesmu svētku īpašo sajūtu ir grūti izskaidrot vārdos. "Ja reiz ir būts un sajusts, to var tulkot kā tautas vienotības izjušanu, un tas ir arī kaut kas tāds, kur tu sajūti mūziku un skaistumu, kurā gribās atgriezties," stāsta Vašingtonas Universitātes asociētais profesors, folklorists un valodnieks Guntis Šmidchens.
Dziesmas neizsīkst
Dziesmu svētku tradīcija vairākās Eiropas zemēs aizsākās 19. gadsimta pirmajā pusē kā daļa no romantisma tendencēm, dažādām nacionālām kustībām un intereses par tautisko un folkloru.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv