Pasākums risinājās Dziesmu svētku parkā.
Pasākumā klāt bija Valsts prezidents Egils Levits, kurš svinīgajā runā uzsvēra: "Latvija un dziesma ir nedalāmas. Mūsu valsts un Dziesmu svētki ir nedalāmi."
"Pirmo Dziesmu svētku lielais kopkoris aizsāka latviešu gājumu līdz savai valstsgribai, kas turpinājās nākamajās paaudzēs," pauda Egils Levits.
"Dziesmā latvieši laiku laikos ir izteikuši savas pašnoteikšanās un brīvības alkas. Dziesmā mēs esam augstāk nekā ikdienā, redzam tālākus kopīgos mērķus," uzsvēra prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka nebrīves gados Dziesmu svētki uzturējuši dzīvu pretošanās garu un cerību par Latvijas valsts atdzimšanu.
"Tāpēc Dziesmu svētki ir īpaša varas forma, kas ierakstās Latvijas valstiskumā, un paši valstiskumu iemieso un sargā. Tāpēc Dziesmu svētkiem ir arī politiska un konstitucionāla vērtība. Īpašā likumā mēs Dziesmu svētkus atzīstam par nāciju vienojošu pasākumu. Ar to mēs esam unikāli, tā nav nekur citur pasaulē," sacīja Levits.
Svētku Goda virsdiriģenti ir Jānis Erenštreits, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Jānis Zirnis un Lilija Zobens, pūtēju orķestru Goda virsdiriģenti - Haralds Bārzdiņš, Pēteris Vilks, Artūrs Maculēvičs, Raimonds Igolnieks un Vilis Kokamegi, savukārt Svētku Goda deju virsvadītāji ir Ieva Adāviča, Marga Apsīte, Taisa Aruma, Skaidrīte Darius, Elga Drulle, Rolands Juraševskis, Ingrīda Edīte Saulīte, Rita Spalva un Uldis Šteins.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja.
Kopumā Svētkos piedalīsies 454 kori, kuros dzied 15 870 dziedātāju, 698 deju kolektīvi, kuros dejo 16 879 dejotāju. Šī ir otrā reize, kad Svētkos dejotāju skaits ir lielāks nekā dziedātāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
