2023. gada ziemā apvienība COLORIZE un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" uzsāka iniciatīvu "Kultūras pieejamības aģenti", kurā cilvēki ar dažāda veida invaliditāti dodas uz kultūras notikumiem un raksta par savu pieredzi, lai informētu plašāku sabiedrību un pievērstu uzmanību, cik izaicinoši var būt baudīt kultūras un mākslas notikumus, ja pārvietojies ratiņkrēslā, saskaries ar dzirdes vai redzes traucējumiem. Mūsu uzmanības centrā, protams, bija arī Dziesmu un Deju svētki, kas ir vērienīgs notikums Latvijā un uz kuru ierodas dalībnieki teju no visas pasaules.
Saskārāmies ar to, ka šajos svētkos trūkst informācijas par vides pieejamību. Nesaņēmuši atsaucību no Dziesmu svētku organizatoriem, paši devāmies izpētē, lai secinātu, cik pieejami būs Dziesmu svētki dažādām sabiedrības grupām. Vairāk ar mūsu izpēti var iepazīties blogā, kur regulāri ievietojam mūsu pieredzes rakstus.
Gan uz vietas redzētais, gan informācija, kas vēlāk parādījās mājaslapā, lika uzdot jautājumu atkal un atkal – vai Dziesmu svētki ir pieejami visiem? Un kam vispār tie ir domāti?
Pirms pašiem svētkiem parādījās informācija par specializētām stāvvietām un labierīcībām cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Bet kā ar pārējo? Skatuves redzamību? Titriem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, lai uztvertu dziesmu vārdus? Arī organizatoru ziņa, ka ir nopietni ierobežojumi bērniem, kas vēl pārvietojas ratos, un "Satori" raksts liek domāt, ka Dziesmu svētki nav domāti visiem, bet gan izredzētajiem.
Savukārt cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem paredzētas tikai tiešraides (kā izdodas saprast pēc pieejamās informācijas). Vēršam uzmanību, ka kultūras pasākumos ir ne vien jādomā par vides pieejamību, bet jānorāda detalizēta informācija par reālo situāciju, lai cilvēki var sagatavoties apmeklējumam laikus. Tik vērienīgam pasākumam kā Dziesmu svētki jābūt vides pieejamības jeb iekļaušanas koordinatoram, lai organizētu vides pieejamību sistemātiski un informētu mērķa grupu, lai nerastos tāds jūklis, kāds šobrīd ir izveidojies par šiem nozīmīgajiem svētkiem.
Mūsu iniciatīvas ideja nav kritizēt, bet sniegt konstruktīvu kritiku, lai kultūras iestādes uzlabotu savu pieejamību ikvienam. Kā pīlāri vides pieejamībā ir – attieksme, labā griba un informētība. Ar cerību, ka nākotnē par Dziesmu svētku un citu kultūras notikumu pieejamību tiks domāts vairāk. Beigu beigās tās ir cilvēku pamattiesības – līdzvērtīgi piedalīties gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un mākslā. Mūsu pieredzei arī turpmāk var sekot bloga vietnē. Tur iespējams iepazīties arī ar noderīgiem padomiem, kā uzlabot vides pieejamību kultūrā.
Ar cerību, ka turpmāk Dziesmu svētki kļūst pieejami visiem,
COLORIZE pārstāve Lība Bērziņa
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
