Iekšējā sajūta var saskābt vēl pirms skābētā gurķa. Dziedātāja par ēdināšanu Mežaparkā  (15)

Dziesmu svētku rīkotāji sarunā ar Latvijas Radio pēc pirmās mēģinājumu dienas sola sasaukt sapulci un meklēt risinājumus, tikmēr izsalcis dziedātājs, divas stundas gaidot pusdienu labumus, var aprēķināt ne vienu vien uzlabojumu. Lai nebūtu tikai sūdzēšanās vien, dziedātāja Katrīna no kāda Rīgas kora piedāvā trīs soļus, kas turpmākajās dienās palīdzētu tikt ātrāk galā ar daudzu tūkstošu pabarošanu.

"Pieņemot, ka sūdzības ir saņemtas jau gana, vēlos nosūtīt trīs ieteikumus, kas tapuši divu stundu laikā, stāvot rindā uz pirmās dienas pusdienām Zaļajā teātrī," raksta Katrīna. Publicējam viņas stāstu un ieteikumus situācijas uzlabošanai.

1. Pūlis ir jākoordinē jau tur, kur sākas drūzmēšanās – un tas ir krietnu gabalu vēl pirms ieejas Zaļajā teātrī. Jau pie bērnu pilsētiņas ir jābūt skaidrām norādēm par to, cik ir rindas un uz ko tās ir. Lai nesanāk tā, ka pēc 1,5 stundas stāvēšanas kaut kādā rindā, nāktos atskārst, ka esi stāvējis uz veģetāro maltīti vai vēl amizantāk – tualeti. Vēršu uzmanību, ka rindu iezīmējošās lentes garums pirms ēdiena izsniegšanas galdiem bija ap pieciem metriem, taču pūļa garums bija vismaz 300 metri. Tātad 295 m (vismaz trešdaļa kilometra!) veidoja haosu bez zināma galamērķa. Tie ir daudz metru, kuros visa iekšējā sajūta var saskābt vēl pirms dabū tik ļoti kāroto skābo gurķi maltītē.

2. Ēdiena izsniegšana, iespējams, ir jāorganizē vairākās vietās, piemēram, vairākās teltīs, lai rindas būtu pārskatāmas un kustība būtu mērķtiecīga un saprotama, un aiz katras izsniegšanas telts novietojot ēšanas telti pēc principa – iestājos rindā, paņēmu šķīvi, piesēdu, paēdu, izmetu trauku un pa vārtiem ārā.

Par izsniegšanu vēl runājot - stāvot rindā, acīgākie no mums izvērtēja, ka viena porcija tiek sakomplektēta (to komplektē vairāki cilvēki) aptuveni 17 sekundēs un to izsniedz vidēji sešas komandas vienlaicīgi (tātad sešas porcijas 17 sekundēs). Kā organizatori jūs labāk zināt, kāds bijis dalībnieku skaits, bet nav grūti aprēķināt, ka viens tūkstotis cilvēku tādējādi tiktu apkalpots 47 minūtēs, 10 tūkstoši – nepilnās astoņās stundās, bet15 tūkstoši (aptuvenais dziedātāju skaits dziesmu svētkos) – 12 stundās. Vai visi ēst gribētāji tiešām izstāvēja rindu? Varbūt vajadzīgs ne tikai vairāk izsniegšanas punktu, bet arī izsniedzošo komandu…

3. Cilvēku plūsma ēdiena izsniegšanas ķēdē ir jāorganizē VIENĀ VIRZIENĀ. Nebija padomāts par to, kur ar saviem makaroniem likties tiem, kas tos ir dabūjuši – ar šo šķīvi bija jāmēro ceļš ATPAKAĻGAITĀ, lai tiktu ārā no telts. Ja izsniegšanas galdi būtu salikti nevis bloķējošā veidā, bet gan rindas plūsmas virzienā (līdzīgi kā pie kases veikalā) – tad cilvēks, dabūjis savu porciju, turpinādams ceļu uz priekšu, veidotu brīvu plūsmu, nevis kļūtu par apgrūtinājumi tiem, kas ir aizmugurē un vēl tikai cer uz savām pusdienām.

Lai nu kā, es izstāvēju rindu (taču tikai caur to, ka koleģiālie kora biedri bija ieņēmuši rindu tālāk priekšā rindā) un ēdiens bija garšīgs, par ko esmu pateicīga. Paldies arī brīvprātīgajiem, kas mēģināja rindā esošajiem atbildēt uz neskaitāmajiem jautājumiem, pat, ja atbilžu/kārtības īsti nebija. Taču, ja šitik ilgi (bez "īsceļiem") jāstāv rindā, to nav reāli izdarīt, un jāteic, ka tad tā ēdināšana drīzāk paliek tikai "uz papīra" vai kā aktivitāte kalendārā, kuru, kā jau daudz ko – vienkārši nevar paspēt. Taču bez ēšanas jau arī nepadziedāsi – vismaz ne vairākas dienas no vietas. Vai arī sanāk, ka kādam jākavē mēģinājums, lai ietu laikus ieņemt vietu visam korim rindā...

Tādēļ – koordinēta rinda, vairāki izsniegšanas punkti, kas organizēta vienvirziena plūsmā (iestājos, paņēmu, piesēdu, paēdu, aizgāju) UN VISS BŪS LABI!

Ceru, ka grūtais sākums būs labs atspēriena punkts uzlabojumiem jau rītdien (šodien, 5. jūlijā).