XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku nedēļā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs vēlas izcelt fotogrāfa Aleksandra Šūmahera unikālos fotodokumentus, kuros dokumentēti 1948. un 1955. gada Dziesmu svētki Padomju Latvijā. Tāpat arhīvs piedāvā ielūkoties, kā Dziesmu svētku tradīcija tika saglabāta trimdā – ASV, Austrālijā, Lielbritānijā un citur.
Aleksandrs Šūmahers bija viens no krāsu fotogrāfijas celmlaužiem Latvijā. Fotonegatīvos, kurus arhīvam nodevis Toms Zariņš, krāsu attēlos iemūžināti 1948. un 1955. gada Dziesmu svētki. Tas ir nozīmīgs papildinājums Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā glabātajam Aleksandra Šūmahera fondam.
Dokumenti iekļauti vietnē "Redzi dzirdi Latviju!" piedāvātajā tematiskajā kolekcijā "Dziesmu svētki Padomju Latvijā", kas sniedz ieskatu X–XIX Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norisē.
Latvijas Nacionālais arhīvs glabā arī dažādus dokumentus par latviešu Dziesmu svētku trimdā norisi – rīkotāju sanāksmju protokolus, finanšu dokumentus, fotogrāfijas, videomateriālus, svētku programmas un plakātus, nošu izdevumus un citus materiālus.
Otrā pasaules kara beigās bēgļu gaitās Rietumos nonāca ap 120-150000 latviešu, kas turpmākajās desmitgadēs veidoja latviešu trimdas kopienas visā pasaulē, sev līdzi nesot un attīstot arī latviešu kultūru un tradīcijas. Šo tradīciju vidū bija arī Dziesmu svētki kā viena būtiskākajām latviskās identitātes sastāvdaļām.
Sākot ar 1946. gadu visur pasaulē, kur devās latvieši – Eiropā, Amerikā un Austrālijā – tika rīkoti Dziesmu svētki, dziesmu un kultūras dienas. Visās latviešu mītnes zemēs veidojās savdabīgas svētku tradīcijas, kas joprojām tiek koptas un uzturētas.
Dziesmu svētku laikā aicinām aplūkot latviešu Dziesmu svētkiem trimdā veltīto tematisko kolekciju vietnē "Redzi, dzirdi Latviju".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
