Kāds varbūt teiks, ka mēs – Latvija – jau esam pasaules koru lielvalsts! Patiešām, Dziesmu svētku pacēluma iespaidā, īpaši pēc atklāšanas rituāliem, koru kariem un gājiena – mūsu kultūras manifestācijas – tā varētu likties. Bet vai tā tiešām ir? Un, ja tā ir, vai mums ir tālākas izaugsmes perspektīvas? Par to dažas pārdomas, kas briedušas ilgāku laiku, gan piedaloties koru nozares padomes darbībā – iepriekšējo divu Dziesmu svētku periodā, gan distancējoties no šī procesa pēdējos gados un izbaudot to no "ierindas" kormeistara pozīcijām.
No vienas puses, Pasaules koru olimpiādē, kas notika Latvijā 2014. gadā, mūsu kori guva labus rezultātu un godalgotas vietas. Pati olimpiāde (World Choir Games – "Pasaules koru spēles") gan ir pretrunīgi vērtējama, jo 2016. gadā tā notika Krievijā – neraugoties uz tolaik jau sākto Krievijas hibrīdkaru pret Ukrainu.i