Šā brīža modelī amatieru kolektīvu vadītājiem algu maksā pašvaldība, kurā kolektīvs darbojas. Tie kolektīvi, kas piedalās Dziesmu un deju svētkos, saņem naudu arī no valsts.
No valsts šogad koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un koklētāju ansambļu vadītāji saņēmuši 818 eiro pirms nodokļu nomaksas gadā. Pārējo nozaru kolektīvu vadītāji – 409 eiro gadā.
Kā vēsta LTV, darba grupa, kuras uzdevums ir izdomāt, kā dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju algas varētu palielināt, izveidota vēl pirms jūlija sākumā notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem. Darba grupa ir vienojusies, kādā virzienā doties.
Kā pauž pašreizējais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA): "Mēs virzāmies uz modeli, kur atbildība par Dziesmu svētkiem tiktu dalīta solidāri starp valsti un pašvaldību,"
Ministrs stāsta, ka šobrīd jau sperts pirmais solis. Ir iesniegts Kultūras ministrijas budžeta prioritātēs pieprasījums par apmēram pieciem miljoniem, kas nozīmē, ka šie kolektīvu vadītāji no valsts saņemtu 25% atalgojuma, savukārt 75% – no pašvaldībām.
Viņš uzskata, ka šāds solis liktu pašvaldībām, kas pašlaik maksā ārkārtīgi maz, nozari finansēt dāsnāk. Arī valsts atbalsts būtu palielināms vairākkārt.
No valsts puses lielākais izaicinājums būšot izcīnīt papildu naudu sarunās par nākamā gada valsts budžetu.
Jau vēstīts, ka šogad tika svinēta Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadadiena. Nākamie Dziesmu un deju svētki ir gaidāmi 2028. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
