Foto: Andrejs Strokins

Starptautiskā dokumentālo filmu festivāla "Artdocfest/Riga" noslēguma ceremonijā galveno balvu jeb Grand Prix saņēmusi režisora Mačeka Hamela filmai "Atpakaļskata spogulī" (Polija, Francija, Ukraina), kas vēsta par cilvēcīgu rīcību, kas pāraug pārlaicīgā mākslas ceļojumā.

Kā vēsta festivāla rīkotāji, kopumā žūrija izvērtēja 28 dokumentālās filmas no konkursa programmām "Baltic Focus" un "Artdocfest Open".

Par “Baltic Focus” uzvarētāju, iegūstot godalgoto HERZ balvu, kļuva Kristiana Johanesa Koha un Jonasa Matušeka filma “Reiz bijām ogļrači” (Vācija, Šveice). Šī filma ir dziļš un vērtīgs ieskats intriģējošā lūzuma punktā, kas iestājas piecu cilvēku likteņos, kad vairs nepastāv industrijas nozare, ar kuru viņi līdz šim saistījuši savas dzīves.

Balvu par labāko režiju ieguva Agņeška Zvefka par sirsnīgo filmu “Vika!” (Polija, Vācija, Somija), kuras plūdumu atdzīvina laikmetīgās dejas inscenējumi. Autore atklāj vecumdienas kā neizbēgamu, bet ne obligāti skumju dzīves posmu. Īpašā balva tika piešķirta latviešu režisora Ivara Zviedra filmai “Kaprači” (Latvija), kas pieticīgā un poētiskā veidā attēlo kapraču ikdienas darbu kā rituāla procesu.

Žūrijas īpašās atzinības balvu saņēma režisores Džesikas Groteras filma “Dmitrijeva lieta” (Nīderlande), kas ir svarīgs vēstījums par cilvēka cīņu pret valsti, lai saglabātu vēsturisko patiesību. Tāpat arī īpašā atzinība pienākas Vitālija Akimova filmai “Pēdējā vasara” (Francija) - satraucošs un juteklisks vēstījums par jaunību un tās trausluma atsegšanos draudīga vēsturiskā fona gaisotnē. No “Artdocfest Open” programmas, Maika Lernera un Martina Heringa filma “Nejaušā prezidente” (Lielbritānija) ir par Baltkrievijas tautas cīņu, kas ir visas Eiropas cīņa, saņēma žūrijas īpašo balvu. Labākās režijas balva tika piešķirta Mariannas Kātas filmai “Pēdējā relikvija” (Igaunija, Norvēģija), kurš ir ietilpīgs kinematogrāfisks vēstījums par kādas valsts katastrofu.

Pēc svinīgās ceremonijas sekoja īpašais seanss filmai “Ziemassvētku eglītes dzīve un nāve” (Lietuva), kas atspoguļo,

kā caur Dāniju visā Eiropā nonāk eglītes no Gruzijas un atklāj to iegūšanas tumšo noslēpumu. Pēc seansa bija tikšanās ar filmas veidotājiem.

7. marta pēcpusdienā notika arī abi Simpozija pasākumi par aktuālo dokumentālā kino industrijā: “Tīrons un Mihņiks. Saruna”, kā arī “Filmu veidotāju debates”. Pēc festivāla noslēguma diskusiju ieraksti būs brīvi pieejami “Artdocfest/Riga” mājaslapā. Taču neilgi pirms noslēguma ceremonijas tika aizvadīts arī pēdējais dubultseanss, kas ir daļa no tematiskās programmas “Ukraina pāri visam” un, kas atspoguļo represēto personu likteņus kara laikā: “Kad Krievija nāk: bailes un uzticība Ukrainas pilsētā” (Vācija) un “Atgriešanās” (Vācija).

8. martā, festivāla noslēgumā k/t “Splendid Palace” tiks izrādītas četras spilgtas filmas. Skatītājiem būs iespēja atkārtoti noskatīties filmu “Mazliet svešā” (Ukraina) pulksten 20 un seansus uzvarētāju filmām: pulksten 18 tiks rādīta programmas “Baltic Focus” uzvarētāja filma “Reiz bijām ogļrači”, pulksten 21 “Artdocfest Open” uzvarētāja filma “Atpakaļskata spogulī” un pulksten 18.30 labākās režijas balvas filma “Pēdējā relikvija”.

Festivāla “Artdocfest/Riga” rīkotājs un prezidents ir starptautiski pazīstamais dokumentālists Vitālijs Manskis. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas 2014. gadā Manskis pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Sākotnēji “Artdocfest” notika kā daļa no Rīgas starptautiskā kinofestivāla, bet nu jau vairākus gadus tas norisinās kā atsevišķs kino notikums, pulcējot starptautiski atzītus dokumentālā kino autorus.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!