Oskara balva 2024, Openheimers, Kristofers Nolans
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV kinoakadēmijas balvas ceremonijā ar balvu birumu noslēdzies režisora Kristofera Nolana biogrāfiskās drāmas "Openheimers" triumfa ceļš. Tā saņēmusi "Oskara" balvu galvenajā kategorijā "Labākā filma", bet Nolans ticis pie labākā režisora goda. Kopumā filma saņēma septiņus "Oskarus" dažādās kategorijās.

Režisora Kristofera Nolana filma par atombumas tēvu Robertu Openheimeru jau līdz ar nonākšanu uz lielajiem ekrāniem kļuva kases grāvēju. Tā bija arī visvairāk – kopā 13 – "Oskara" nominācijas saņēmusī kinolente šogad. Filma ir daļa no pagājušā gada kino kultūras (un mārketinga) fenomena "Bārbenheimers" – "Bārbija" un "Openheimers" masveidā atgrieza cilvēkus kinoteātros un savstarpēji konkurēja ar skatītāju skaita rekordiem.

"Oskara" balvu saņēmis arī galvenās – kodolfiziķa Roberta Openheimera – lomas atveidotājs, īru aktieris Kilians Mērfijs, savukārt labākā otrā plāna aktiera "Oskars" par darbu šajā filmā ticis Robertam Daunijam junioram.

"Oppenheimer" un zviedru komponists Ludvigs Goransons (Ludwig Göransson) saņēmuši ASV kinoakadēmijas balvu arī par labāko skaņu celiņu, tāpat filmai tikuši "Oskari" kategorijās par labāko operatora darbu, labāko montāžu.

Filmas notikumi aizsākas 1926. gadā, kad 22 gadus vecais Roberts Openheimers studē eksperimentālo fiziku, bet, dažādu notikumu vadīts, pievēršas teorētiskajai fizikai. Stāsts turpinās 30. gados, kad tiek atklāta atomenerģija un ideja, ka to var izmantot ieroču ražošanā. Filma seko līdzi Openheimera personībai arī Otrā pasaules kara laikā, kad tiek radīta atombumba, kā arī pēc tam – līdz pat 50. gadu beigām. Filmā aktieris Kilians Mērfijs meistarīgi nospēlē ģēniju, kurš rada unikālu sasniegumu, kas reizē ir arī baiss un nāvējošs ierocis visai cilvēcei.

Pie vairākām "Oskara" balvām tikusi arī daudz apspriestā grieķu režisora Jorga Lantima filma "Poor Things" ("Nabaga radības"). Vispirms – pie balvas tikusi galvenās lomās atveidotāja Emma Stouna, kurai šī ir jau otrā "Oskara" balva pēc 2017. gadā saņemtās par lomu filmā "La La Land".

Tāpat "Poor Things" saņēmusi vairākus "Oskarus" tehniskajās kategorijās – par filmas mākslinieka darbu, labāko grima un friziermeistara darbu un labākajiem kostīmiem.

Par labāko ārvalstu filmu atzīta Lielbritānijas un Polijas kopproducētā holokausta drāma "The Zone of Interest", savukārt pilnmetrāžas dokumentālo filmu "Oskaru" saņēma Ukrainas dokumentālā filma "20 Days in Mariupol", ko veidojis režisors Msistlavs Černovs.

Jāpiezīmē, ka Holivudas vecmeistara Martina Skorsēzes filmas "Killers of a Flower Moon", kas bija nominēta "Oskara" balvai desmit kategorijās, tā arī pie prestižās godalgas netika nevienā.

Pērnā gada kases grāvējs – visvairāk nopelnījusī filma "Barbie" ieguva vienu "Oskaru" – par labāko oriģināldziesmu, Billijas Eilišas izpildīto "What Was I Made For".

ASV Kinoakadēmijas balva "Oskars" šogad tika pasniegta 96. reizi. Kopumā šogad tika godalgotas filmas 23 dažādās kategorijās. Ceremoniju vadīja komiķis Džimijs Kimels (Jimmy Kimmel ).

Foto: AP/Scanpix/LETA

"Oskara" balvas 2024. gada nominanti un uzvarētāji.

"Labākā filma"

"Oppenheimer"

"American Fiction"
"Anatomy of a Fall"
"Barbie"
"The Holdovers"
"Killers of the Flower Moon"
"Maestro"
"Past Lives"
"Poor Things"
"The Zone of Interest"

"Labākais režisors"

Kristofers Nolans (Christopher Nolan, Oppenheimer)

Žistine Trje (Justine Triet, Anatomy of a Fall)
Martins Skorsēze (Martin Scorsese, Killers of the Flower Moon)
Jorgs Lantims (Lanthimos, Poor Things)
Džonatans Gleizers (Jonathan Glazer, The Zone of Interest)

"Labākā aktrise"

Emma Stouna (Emma Stone, Poor Things)

Anete Beninga (Annette Bening, Nyad)
Lilija Gledstouna (Lily Gladstone, Killers of the Flower Moon)
Sandra Hūlere (Sandra Huller, Anatomy of a Fall)
Kerija Maligana (Carey Mulligan, Maestro)

"Labākais aktieris"

Kilians Mērfijs (Cillian Murphy, Oppenheimer)

Bredlijs Kūpers (Bradley Cooper, Maestro)
Kolmens Domingo (Colman Domingo, Rustin)
Pols Džamati (Paul Giamatti, The Holdovers)
Džefrijs Raits (Jeffrey Wright, American Fiction)

"Labākā aktrise otrā plāna lomā"

Da'Vine Joy Randolph - (The Holdovers)

Emīlija Blānta (Emily Blunt, Oppenheimer)
Daniela Bruksa (Danielle Brooks, The Color Purple)
Amerika Ferera (America Ferrera, Barbie)
Džūdija Fostere (Jodie Foster, Nyad)

"Labākais aktieris otrā plāna lomā"

Roberts Daunijs Juniors (Robert Downey Jr, Oppenheimer)

Sterlings K Brauns (Sterling K Brown, American Fiction)
Roberts Deniro (Robert De Niro, Killers of the Flower Moon)
Raiens Goslings (Ryan Gosling, Barbie)
Marks Rufalo (Mark Ruffalo, Poor Things)

"Labākā dokumentālā filma"

"20 Days in Mariupol"

"Bobi Wine: The People's President"
"The Eternal Memory"
"Four Daughters"
"To Kill a Tiger"

"Labākā animācijas filma"

"The Boy and the Heron"

"Elemental"
"Nimona"
"Robot Dreams"
"Spider-Man: Across the Spider-Verse"

"Labākā ārvalstu filma"

"The Zone of Interest" (Lielbritānija)

"Io Capitano" (Itālija)
"Perfect Days" (Japāna)
"Society of the Snow" (Spānija)
"The Teachers' Lounge" (Vācija)

"Labākais scenārijs"

“Anatomy of a Fall”

“The Holdovers”
“Maestro”
“May December”
“Past Lives”

"Labākais adaptētais scenārijs"

“American Fiction”

“Barbie”
“Oppenheimer”
“Poor Things”
“The Zone of Interest”

Ar visu laureātu sarakstu var iepazīties ASV Kinoakadēmijas mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!