Lai arī 2024. gads vēl nav pat pārvarējis pirmo ceturksni, daudziem kino cienītājiem visā pasaulē jau šobrīd ir skaidrs, ka Denī Vilnēva radītā kases grāvēja "Kāpa" otrās daļas atstāto iespaidu būs grūti pārvarēt. Sajūsmas duna par otro daļu ir tik jaudīga, ka noslāpē pat precīzos argumentos balstītu kritiku un principā neatstāj nekādas šaubas par to, ka "Kāpas" turpinājumam būs būt, bet kanādietim Denī Vilnēvam – ļauj ieņemt vietu pjedestālā blakus britu kolēģim Kristoferam Nolanam kā sagurušā Holivudas blokbāstera revitalizētājam.
Tādējādi risks galu galā attaisnojās un Vilnēva iecerētajai "Kāpas" diloģijai bija lemts notikt. To, ka teju 1000 lappuses biezo Frenka Herberta zinātniskās fantastikas klasiku nav iespējams ekranizēt vienas saprātīgas (lasi – komerciāli sekmīgas) filmas hronometrāžā, režisors bija deklarējis jau pirmās daļas tapšanas laikā. Un šādam lēmumam bija visnotaļ dibināts pamats – viņa priekšgājēju neveiksmes.
Runa, protams, ir par divām iepriekšējām "Kāpas" ekranizācijām, no kurām pirmā patiesībā nemaz nepiedzīvoja dienasgaismu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
