Ar vairākiem pasākumiem atzīmēs kinorežisores Ilonas Brūveres apaļo jubileju

Grāmatā autore pirmoreiz atklāj būtiskas detaļas no savas personīgās dzīves, kas nekad vēl nav publiskotas, aptverot laika posmu no 20. gadsimta 50. – 70. gadiem Latvijā, kā arī 80. gadu radošās darba aizkulises Vācijas Federatīvajā Republikā. Grāmatā apkopoti arī fragmenti no sarunām ar Eiropas vadošajiem autorkino režisoriem.

“Autores filmām, televīzijas raidījumiem, režisētajiem svētkiem un publikācijām piemīt gleznieciska tēlainība, bet filmām izteikts autorkino raksturs,” tā režisori raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors, prof. Dāvis Sīmanis.

Lai svinētu kinorežisores 50 gadu radošā darba jubileju, Latvijas Televīzija jūnijā izrādīs arī Ilonas Brūveres dokumentālo spēlfilmu “Ievainotais jātnieks”. Savukārt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs sniegs iespēju redzēt Brūverei veltītu tematisko filmu kolekciju vietnē “redzidzirdilatviju.lv”. Jubilejas gads noslēgsies 23. novembrī kinoteātrī “K Suns” ar Ilonas Brūveres pilnmetrāžas filmu izlasi, aptverot Nacionālā kino centra un Hamburgas Filmu fonda atbalstītās filmas.

Brūveres unikālo ekrāna rokrakstu akcentē prof. Dāvis Sīmanis: “Brūveres filmas atšķiras ar tikai tām piemītošu kontekstu – bez bailēm no krāsām un mežģīnēm –, ko pilnveido neizsīkstoša interese par dzīvi un pilnīga filmas tapšanas kontrole. Autorkino pamatuzstādījums uzsver individuālo autora rokrakstu, tas vienmēr ļauj atpazīt viņas filmas. Iespējams, Ilonas Brūveres laikmets un dzīves vieta varētu būt Belle Époque Parīzē vai piedzīvotā Der Neue Deutsche Film perioda brīvība Vācijā, tomēr viņas pagātne un tagadne nesaraujami saistīta ar Latviju, uz kuru viņa ar izdomas vērienu pārcēlusi daļiņu rietumnieciskās domas un estētikas. Par to liecina autores-režisores filmu kadri, kas nav tikai filigrāni formas ornamenti, bet slēpj sevī kādu agrāka laika mākslas noslēpumu, ietverot eiropeiskās domāšanas plašumu.”

Mākslas telpas “Aminori” izdevumā “Citādā dzīve” apkopots ieskats režisores filmogrāfijā kopš 1974. gada, filmās, kas veidotas Rīgas kinostudijā, Latvijas televīzijā, “Hamburger Filmbuero”, Minhenes Kino muzejā un Vācijas Federatīvās Republikas sabiedriskajās televīzijās.

Autore-režisore Latvijā ir pazīstama arī kā kultūras žurnāliste, scenāriju autore, režisore, redaktore, producente, nereti arī kā savu filmu māksliniece. Viņa arī tulkojusi grāmatas no vācu valodas un rakstījusi dokumentālo prozu.

Nacionālā kino centra vietnē www.filmas.lv pieejams 90 minūšu apkopojums “Fakti. Filmas. Fragmenti”, kur apskatāma kinorežisores spilgtāko kinodarbu un raidījumu fragmentu izlase. Nacionālā kino centra portāls ļauj ieskatīties arī dažādajās Brūveres filmās, kā arī 35 izcilu kultūras personību portretos.

Visas autores filmu kopijas nodotas Valsts kinoarhīva pārziņā un pieejamas pētniekiem, žurnālistiem un citiem interesentiem, tāpat kā LTV arhīva fondi, kas glabā vairāk nekā 200 režisores raidījumu.

Bez kino un televīzijas, režisores un redaktores radošajā kontā ir arī kultūras publicistika. Brūvere ir pirmā izklaides izdevuma “Nakts” dibinātāja Latvijā (sadarbībā ar Ilmāru Latkovski) un avīzes galvenā redaktora vietniece, vēlāk kā redaktore vada Kultūras nodaļu Neatkarīgajā rīta avīzē. No 1995. līdz 2005. gadam bija redaktore un režisore Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā.

Režisore vairākkārt nominēta Nacionālās kino balvai “Lielais Kristaps” kā labākā dokumentālo filmu režisore, scenāriste vai māksliniece, bet 2012. gadā par pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu “Versija Vera” saņēmusi balvu kā Labākā dokumentālo pilnmetrāžas filmu režisore. Nacionālā kino centra Latvijas simtgades programmā Brūvere veidojusi pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu “Ievainotais jātnieks” par Brīvības pieminekļa celtniecību ar Imantu Stradu tēlnieka Kārļa Zāles lomā.