Piešķirts finansējums pašmāju kino. Par 1,8 miljoniem taps 14 jaunas filmas  (9)

No konkursā pieejamā finansējuma spēlfilmu projektiem piešķirti 1 113 660 eiro, atbalstot ļoti atšķirīgas, plaša tematiska un stilistiska spektra ieceres dažādām auditorijām, norāda NKC pārstāve.

Šī gada konkursa nolikumā bija rosināts pievērst īpašu uzmanību bērniem un jauniešiem domātām filmām, un no vairākiem pieteikumiem šāgada ražošanas atbalstam izvēlēti divi piedzīvojumu stāsti ar noslēpumu un fantastikas elementiem – režisore Linda Olte veidos filmu “Kad Tīne un Bīne satika Juhanu” (pēc Dāvida Vikmaņa grāmatas “Roņpils. Purva stāsts” motīviem, studija “Air Productions”, producentes Antra Gaile un Līga Gaisa), bet režisors Aiks Karapetjans izmantos savas mākslas vēstures studijās iegūtās zināšanas, uzņemot spēlfilmu “Burvja acs”, kuras varoņi nonāk senlaicīgu gleznu pasaulē (filma top studijā “Mistrus Media”). Galvenā varone pusaudžu vecumā iecerēta arī spēlfilmā “Tabita” (režisors Juris Kursietis, producente Alise Ģelze, studija White Picture), iejūtīgā stāstā par psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, kādus ģimenē rada bērns ar īpašām vajadzībām.

Vēl citi ražošanai atbalstītie projekti sola spilgti izteiktas dažādu žanru kvalitātes – režisors Andrejs Ēķis un aktieris Jēkabs Reinis kopīgi iecerējuši vēsturisku spiegu trilleri “Tumšā robeža”, kurā darbība notiek 1939. gadā uz Latvijas un Krievijas robežas, bet režisore Marta Elīna Martinsone filmā “Līgava” (studija “Ego Media”) realizēs savas plašās zināšanas un aizrautību ar mūzikla žanru. Jaunas spēlfilmas veidošanu sāks arī režisore Laila Pakalniņa un operators Gints Bērziņš, viņu projekts “Čuksti pagrabā” īpaši izstrādātā kinovalodā un vizualitātē vēstīs nosacītu stāstu par karalaika bēgļiem, kas slēpjas pagrabā un ir atkarīgi no glābējiem, kuriem var būt arī pašiem savi sarežģījumi.

Praktiski visi spēlfilmu projekti iecerēti kā starptautiski kopražojumi, tāpēc daļa projektu plāno filmēšanu sākt tad, kad līdzfinansējums tiks apstiprināts arī partnervalstu fondos un institūcijās, norāda Matīsa.

Dokumentālo filmu projektiem konkursā piešķirti 544 133 eiro, un arī šajā konkurencē vērojama stilistiska daudzveidība un sociāli aktuāla tematika. Režisore Madara Dišlere iecerējusi dokumentālo filmu “Dejojošais tukšums”, kas stāstīs par Dakteru Klaunu emocionāli sarežģīto darbu Latvijā un citur (studija “Sunday Rebel Films”), režisors Staņislavs Tokalovs studijā “Ego Media” veidos filmu “Kas ir Velta Ivanova?”; filmas iecere dzimusi, ilgi strādājot un filmējot Mežciema pansionātā. Vēsturisku tematiku pētīs režisors Normunds Pucis filmā “Vai te var dabūt alu? Post Scriptum”, ar dokumentālu filmējumu, arhīva kadru un animētas grafikas palīdzību risinot pēckara gadu spiegu stāstu, kas iedvesmojis arī Anšlava Eglīša romānu ar šādu nosaukumu.

Autentiski un līdz šim nepublicēti arhīvu filmējumi tiks izmantoti arī studijas “VFS Films” darbā “Vēstules manam radītājam” (režisori Ivo Briedis un Alekss Širjajevs, producents Uldis Cekulis); filmas stāstu ierosinājusi pasaulē pirmā dzimumu maiņas operācija, kuru 70. gadu Rīgā veica ķirurgs Viktors Kalnbērzs.