“Rošforas mietenes” (1967)
Foto: Publicitātes attēli

5. jūnijā Rīgā tiek atklāta kinoteātra "Splendid Palace" brīvdabas kino sezona "Splendid Garden", kas aizritēs franču kino klasikas zīmē, piedāvājot skatītājiem filmas, kas zināmas gan ar izcilu režiju, gan ar neatkārtojamu aktierspēli, portālu "Delfi" informē "Splendid Palace" pārstāvji.

Kinoteātra vadītāja Ildze Egliņa stāsta, ka, izvēloties šīs vasaras "Splendid Garden" konceptu, īpaši piedomāts pie noskaņas, ko sajutīs brīvdabas kino apmeklētāji: "Mēs gribam izstāstīt Francijas kultūras stāstu ne tikai uz kino ekrāniem. Mēs ļausimies noskaņām gan ar īpaši piemeklētu vīnu un virtuvi, gan īpašu pagalma noformējumu, lai atdzīvinātu kādreiz tik bieži dzirdēto apgalvojumu, ka Rīga ir mazā Parīze!"

Vasaras izlasē iekļautās filmas radījuši franču kino režijas klasiķi, kas paliekoši ietekmējuši Eiropas kino vēsturi un tagadni, un katrai jaunai paaudzei ir iespēja šos kino darbus atklāt no jauna.

"Splendid Garden" vasaras repertuārs:

"Rošforas mietenes" (1967), režisors Žaks Demī

Foto: Publicitātes attēli

Franču piejūras pilsētiņa gatavojas vasaras sezonas noslēgumam, kas dvīņu māsām Delfīnei un Solanžai draud ar garlaicību un nemaz neatbilst tam, ko meitenes gaida no dzīves. Māsas katru vasaru pavada, mācot atpūtniekiem dejot, un šo Francijas dienvidu gaisotni no sirds izbauda arī pašas. Švītīgi jūrnieki baltos formas tērpos gatavojas pēdējiem reisiem, skaistās māsas alkst pēc romantikas un mīlestības.

Filmā "Rošforas mietenes" galvenās lomas spēlē jaunās aktrises, kas ir māsas arī dzīvē, – Katrīna Denēva un Fransuāza Dorleaka. Filmā skan leģendārā Mišela Legrāna mūzika. Kannu kinofestivālā šī filma saņēma trīs balvas, ieskaitot "Zelta palmas" zaru. Tā bija nominēta piecām Amerikas Kinoakadēmijas balvām "Oskars".

"Ēzeļa āda" (1970), režisors Žaks Demī

Foto: Publicitātes attēli

Filmu iedvesmojusi Šarla Pero pasaka par karali, kurš vēlas precēties ar pasaulē skaistāko meiteni, bet neviena nav skaistāka par viņa meitu! Lai izvairītos no tēva kaprīzes, krustmāte palīdz meitenei bēgt no pils, pārģērbjoties ēzelīša tērpā.

Šī muzikālā fantāzijas komēdija kļuva par franču kulta filmu un tiek uzskatīta par Žaka Demī finansiāli visveiksmīgāko darbu karjerā. Bēgošo princesi spēlē Katrīna Denēva, un muzikālo ietērpu filmai radījis komponists Mišels Legrāns. Daudzi filmas elementi sasaucas ar Žana Kokto 1946. gada pasaku filmu "Skaistule un briesmonis": filmā tiek izmantoti apzināti vienkārši specefekti, palēnināta un reversa kustība, dzīvie aktieri attēlo cilvēku statujas pilīs. Žaks Demī koķetē ar pasaku pasauli, karaliskām spēlēm un pārģērbšanos gan zeltā un samtā, gan ēzeļa ādā. Nepārprotamas ir atsauces uz viduslaiku maskarādēm.

"Žils un Džims" (1962), režisors Fransuā Trifo

Foto: Publicitātes attēli

Franču jaunā viļņa kanonizēta filma. Filma par draudzību, jaunības bohēmu, emocijām un mīlestību. Filmas darbība notiek divdesmitā gadsimta sākumā Parīzē.

Žils un Džims ir draugi, kuri abi iemīlas Katrīnā. Meitenei patīk ākstīties kopā ar abiem puišiem un baudīt dzīvi ar pilnu jaudu. Jaunieši ir apmulsuši savās jūtās, bet laimīgi būt kopā. Neparastā meitene kļūst par sievu Žilam. Sākas Pirmais pasaules karš, kas draugus izšķir. Trijotnei satiekoties pēc kara, savstarpējās jūtas uzbango no jauna.

Filmai ir izcils aktieru ansamblis: Žanna Moro, Oskars Verners un Anrī Sers. Filma ir jaunības enerģijas caurstrāvota ar komiskām, liriskām un arī dramatiskām stīgām. To uzskata par vienu no skaistākajiem mīlas trīsstūriem kino vēsturē. Filmas vizuālie citāti atrodami Bernardo Bertoluči un citu Eiropas autoru filmās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!