Neiespējamā labsajūtas filma. Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena par "Dzīve ir skaista"
Foto: Mohamed Jabaly

No 3. līdz 8. septembrim Rīgā, kinoteātrī "Splendid Palace", kā arī vairākos seansos Cēsīs, Talsos, Rēzeknē, Liepājā un tiešsaistē visā Latvijā Nacionālā Kino centra platformā www.filmas.lv tiks izrādīta 28. Dokumentālo filmu foruma (Baltic Sea Docs) filmu programma. Tajā iekļauta palestīniešu režisora Muhameda Džabalija jaunākā filma "Dzīve ir skaista" (Life is Beautiful, 2023), sirsnīgs stāsts par viņa dzimto pilsētu Gazu un jaunajām mājām aiz polārā loka Norvēģijā – 2014. gadā, apmeklējot kinofestivālu Trumsē, robežas ar Gazu tika slēgtas robežas un Džabalijs vairs nevarēja atgriezties. Amsterdamas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Džabalijs par "Dzīve ir skaista" ieguva labākās režijas balvu. Par filmu pēc noskatīšanās raksta kino režisore Ilze Burkovska-Jakobsena.

Dzīve ir skaista. Protams. Ir. Viss atkarīgs no tā, kādā tuneļa šaurībā vai planētas plašumā mēs definējam un vēlamies redzēt savas dzīves apjomus. Vai dzīve skaitās dzīvota tikai konkrētajā vietā, kurā plaušas apgādā ķermeni ar skābekli, vai tomēr dzīvei pieskaitāms arī zibenīgais un jebkur nokļūstošais domu lidojums? Bet esot arī tādi cilvēki, kuriem nomoda analogā dzīve aizrit vienīgi virtuālajā telpā…

Tātad fiziskā un garīgā dzīve dod iespēju balansēt viena otras skaistumu jeb neglītumu nemitīgā mijiedarbībā esības ļodzīgajos svaru kausos. Filmā "Dzīve ir skaista" nav daudz saulainu debestiņu, ir gara ziema un nebeidzami vāli sniega šķipeļu. Problēmas krīt kā sniegs, bet cilvēks tīra pagalmu, gaidot pavasari un vēl vairāk – "kad tas viss beigsies".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!