Kāpēc es to daru? Man vienkārši patīk! Gaisa balonu pilote Kristīne Vēvere par filmu "Balomānija"

Priekā salēcos, kad man piedāvāja iespēju noskatīties dokumentālo filmu par Brazīlijas balonistiem, – hei, dažus labākos balonu sporta pilotus taču pazīstu personīgi, varbūt arī par viņiem būs kāds kadrs filmā? Tomēr izrādās, filma "Balomānija" ir par citādiem karstā gaisa baloniem un to komandām. Šie baloni ir brāļu Mongolfjē izgudrojuma prototips – no papīra izgatavoti gaisa balona modeļi, kam groza vietā tiek iestiprināta svece vai lāpa, un košā laterna plivinās gaisā, kamēr vien sildošā liesma deg.

No filmas uzzinām, ka papīra gaisa balonu izgatavošana, palaišana gaisā un, pats dinamiskākais, pakaļdzīšanās lidojošajiem baloniem ir vesels kultūras un sociāls fenomens Brazīlijā ar 300 gadu vēsturi un saknēm reliģiskajās kopienās. Dīvainākais – kopš 1998. gada šis hobijs Brazīlijā ir krimināli sodāms, tiesa var piespriest pat līdz pieciem gadiem cietumā.

Dānietes Siseles Morelas Dargis filma neiedziļinās vēsturē, nedz arī iemeslos, kādēļ likumsargi cenšas šīs aktivitātes ierobežot. Pat paši gaisa baloni ir otrajā plānā, neraugoties uz to krāšņumu un grandiozajiem izmēriem. Filmā redzam gan "maziņu" piecmetrīgu modelīti, gan 30–40 metrus augstus papīra milzeņus, kas aiz sevis paceļ gaisā vēl divreiz garākus papīra karogus vai aizdegtu sveču mozaīkas. Gigantiskākais balons, par ko sapņaini stāsta viens no filmas varoņiem, esot 70 metrus augsts, un to celšot gaisā ap trim tonnām pirotehnikas! Mērogam – karstā gaisa balons, ar kuru dodos uz sacensībām, piepūstā veidā ir piecstāvu mājas augumā, t. i., apmēram 20 metrus augsts, un spēj pacelt ap 200 kg, neskaitot paša balona svaru.

Visa tā vietā filma koncentrējas uz cilvēkiem, viņu aizrautību un kaislību ieguldīties šajā hobijā un dzīvesveidā. Kopš policija ķersta "balonistus", visa komūna darbojas kā īsta sazvērnieku organizācija. Sisele aizkadrā stāsta, cik sarežģīti un ilgi bijis jāiekaro "balonistu" uzticība, cik uztraukti cerējusi, ka balonu komandai, ar kuru viņa dodas kārtējā palaistā balona medībās, uzsmaidīs veiksme, citādi viņa kā svešiniece tiks uzskatīta par neveiksmes nesēju un zaudēs iespēju ieraudzīt balona palaišanu gaisā, šo ilgo un sarežģīto procesu. Papīra balona izgatavošana aizņem mēnešiem un gadiem ilgu laiku, jo, protams, iesaistītie šo rūpīgo darbu dara vakaros un brīvdienās, slapstoties no kaimiņu modrajām acīm, bet starplaikos ir jāķer tie baloni, kas jau gatavi un palaisti gaisā. Nopelnītie līdzekļi aiziet hobija finansēšanai. Viens no varoņiem saka: "Gaisa baloni nenodrošina tev ēdienu galdā, tie tērē tavu naudu. Tie izjauc laulības, attiecības… Kāpēc es to daru? Man vienkārši patīk! Tas ir paaudžu mantojums, [balona izgatavošana] ir māksla!"

Šeit es nonāku pie vienojošā elementa, kas kopīgs man un filmas varoņiem, – tā neizskaidrojamā, iracionālā kaislība, kas mūs dzen uz priekšu, lai pēc bezmiega naktīm, sviedriem, slapjām kājām, fiziska darba, bieži vien arī sarūgtinājuma un vilšanās, piedzīvotu emociju kokteili, ko nesniedz nekas cits. Prieks, lepnums, aizrautība, sāncensība un vienlaikus brālīga pleca sajūta kopienā ar līdzīgi domājošiem. Iekšējais miers un piepildījuma sajūta, pārdzīvojums par pasaules skaistumu, kādu to ieraugām caur sava hobija prizmu. Adrenalīns, gandarījums, piedzīvojumi, uzvaras garša, bet arī tikpat spēcīgas zaudējuma sāpes. Laime. Esmu droša, ka savas aizraušanās kaislīgajā mīlestībā – jo kas gan cits tas ir? – man piebalsos makšķernieki, autosportisti, kalnos kāpēji, burātāji, snovotāji, kaitbordisti, velobraucēji… (ieraksti savu hobiju šeit).

Nav nekāda racionāla pamatojuma, kādēļ. Esmu atmetusi cerības izskaidrot saviem vecākiem, kāpēc ceļos četros no rīta uz lidojumu, kāpēc tērēju simtus un tūkstošus eiro, lai aizbrauktu uz gaisa balonu sacensībām, bet atgrieztos bez medaļām. Kā izskaidrot neticīgajam ticības brīnumu? Kā paskaidrot atraidītam mīlniekam, kāpēc mīli citu? Kādās mērvienībās un valūtās izmērīt mīlestību, ja katram mums ir sava vērtību skala?

Un cik tālu tu iesi, ja tava mīlestība ir noziegums?

Filmas autore Sisele pati komentē, ka nav gribējusi filmu veidot izmeklējošā žanrā, tāpēc stāsti par sodiem un ieslodzījumu tiek pieminēti garāmejot. Tomēr policijas elpa pakausī ir jūtama visas filmas garumā un piešķir filmai tādu kā "action" žanra noti, jo mukšana no likumsargiem, kas ierodas balonu starta laukumā, notiek pa īstam. Arī nonākšana cietumā uz pieciem gadiem ir reāla, un daudzi filmas varoņi neslēpj savas bažas, ka arī viņus tas var piemeklēt. "Balonistu" aizraušanās šādi iegūst arī protesta formu pret savas brīvības ierobežošanu.

Uzdodu sev jautājumu – vai es turpinātu lidot ar gaisa baloniem, ja tas nebūtu atļauts? Ja makšķerēšana būtu aizliegta – vienmēr, visur, ar jebkādiem rīkiem –, vai tu kļūtu par maluzvejnieku, riskējot sēdēt cietumā? Varbūt ne tik tālā nākotnē, lai saudzētu pēdējos ledājus un sniegotās kalnu virsotnes, nedrīkstēsim slēpot un snovot, kalnu kūrorti iznīks, bet pārdrošos snovotājus liks cietumā? Lai cik absurdi liktos šādi pieņēmumi, filma "Balomānija" vedina aizdomāties arī šajā virzienā un pielaikot bailes no brīvības zaudēšanas savām personīgajām drosmes robežām.

Taču skaidrs, ka ar policejiskām metodēm apslāpēt brīvības alkas nekad līdz galam nevarēs, turklāt gaisa baloni ir pārāk skaists un romantisks objekts, lai mēs jebkad noticētu, ka tas ir kaut kas noziedzīgs. Droši vien krāšņie papīra baloni Brazīlijas debesīs turpinās lidot arī turpmāk. Un labi, ka brazīliešiem nav ienācis prātā gaisīgajiem papīra objektiem uzvilkt smagos birokrātijas mēteļus un uzlikt nodokļu nastu, visiem balonu līmētājiem likt iziet speciālus kursus un saņemt licences.

Nacionālā Kino centra rīkotais Dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs) ir nozīmīgākais dokumentālā kino industrijas pasākums Baltijas valstīs. Kamēr dažādu valstu filmu veidotāji Dokumentālo filmu forumā starptautiskai profesionāļu auditorijai prezentē savu topošo filmu projektus, vietējiem skatītājiem forums ik gadu piedāvā iepazīties ar spilgtu pēdējo gadu pasaules dokumentālā kino izlasi. Šogad foruma filmu programmas seansi no 3. līdz 8. septembrim notiek kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, kā arī Cēsīs, Rēzeknē, Talsos un Liepājā. Tai pat laikā atsevišķas filmas visā Latvijā skatāmas arī tiešsaistē Nacionālā Kino centra platformā filmas.lv. Plašāk par programmu – Dokumentālo filmu foruma mājaslapā.