Kāda būtu Afganistāna? Militārais fotogrāfs Gatis Indrēvics par filmu "Holivudgeitas bāze"

2009. gada septembris. Esmu pirms-misijas sagatavošanās posmā, gatavojoties doties uz Afganistānu. Man tiek piešķirts skapītis, kur nolikt savas mantas. Nejauši atveru arī blakusskapīša durvis. Uz tām rakstīts "Dāvis Baltābols". Iekšā nav daudz mantu, valda neliels haoss. Tikai Dāvja jau vairs nav – viņš 2009. gada 5. augustā krita misijā Afganistānā. Mūsu uzdevums ir sagatavoties un doties nomainīt viņa biedrus, kuri turpina kaujas misiju.

Pirmā mūsu rotācijas kauja ar talibiem notika 2009. gada 22. decembrī… mēnesi pēc mūsu ierašanās Afganistānā.

Ir 2010. gada pavasaris. Esam kārtējā uzdevumā kaut kur Farjābas provincē. Mums līdzi ir tulks Farids. Daudz runājam par Afganistānu, tās kultūru un tradīcijām. Sēžot viņam blakus, reiz uzdevu jautājumu: "Klau, Farid, iedomājies! Tu pamosties no rīta, un visā Afganistānā nav neviena ārvalstu karavīra. Visi ir projām. Kas notiktu? Kāda būtu Afganistāna?" Viņš, pat neapdomājot ne mirkli, atbildēja: "Karš. Uzreiz būtu karš. Karš starp klaniem, ģimenēm, starp talibu grupējumiem, valdību un talibiem." Es jautāju: "Bet kāpēc?" Atbilde bija īsa: "Vienkārši – mums patīk karš, mums patīk karot!"

2021. gada vasarā ASV pieņēma lēmumu izvest visu savu karaspēku no Afganistānas, oficiāli izbeidzot ilgstošo misiju. Bija skaidrs, ka šī izvešana radīs varas vakuumu. Kad pēdējās amerikāņu lidmašīnas aizlidoja, talibi ātri atjaunoja savu ietekmi un gandrīz uzreiz pārņēma varu valstī; pasaule bija pārsteigta par talibu straujo un veiksmīgo atgriešanos. Filmā dokumentēta kādas amerikāņu bāzes pārņemšana Kabulā, Afganistānas galvaspilsētā. Bāze nonāk jauniecelta talibu gaisa spēku komandiera Malavi Mansura rokās, viņa uzdevums ir pārņemt visus atstātos krājumus ar mērķi apkopot pieejamās tehnoloģijas un resursus, lai palielinātu talibu spēkus, tāpat arī salabot pamestos lidaparātus un sākt kaujas operācijas Tadžikistānas teritorijā.

Filmas režisors un operators, ēģiptietis Ibrāhīms Našats, meistarīgi iemūžinājis šos brīžus. Viņš ļauj arī mums, karavīriem, kuri reiz bijuši Afganistānā, ielūkoties aiz šiem vārtiem – gan fiziski, gan garīgi. Redzam, kas ir noticis vietās, kur paši esam bijuši. Skatoties tīrus, dokumentālus kadrus, ar katru ķermeņa šūnu atkal sajutu to vietu smaržas, temperatūru un skaņas. Katrs dialogs, katrs acu skatiens šķita tik pazīstams. Neizbēgami atmiņā uzviļņoja visi piedzīvojumi un pārdzīvojumi Afganistānā. Ļoti skaidri atceros tās sajūtas, kad uzzinājām par Afganistānas krišanu. Mēs, kas bijām tur, sazvanījāmies, pieminējām savus kritušos biedrus un cits citam uzdevām jautājumu: "Kāpēc un kā tas notika?"\

Vai filma mums sniedz atbildes uz šiem jautājumiem? Jā un nē. Jāņem vērā, ka Našatam bija atļauts filmēt tikai talibus – mēs nezinām, ko domā parastie cilvēki uz ielas. Tomēr, redzot, cik daudz bijušo Afganistānas armijas karavīru tagad ir starp talibiem, daudzas lietas kļūst skaidrākas. Vienlaikus pārņem neomulības sajūta, jo mēs ar šiem karavīriem esam kopā gājuši operācijās, gulējuši vienās bāzēs vai kalnos...

Našats ir it kā klusais vērotājs – visuresoša auss un acs, kas, protams, ik pa brīdim padara talibus nervozus. Filmas sākumā var just lielu neuzticību un pat atklātus draudus, ka viņš varētu tikt nogalināts. Tomēr Našata spēja nemanāmi pielāgoties un iekļauties ļāva viņam turpināt iesākto darbu.

Personīgi man bija interesanti šo filmu skatīties – it kā ielūkoties bijušā pretinieka domās, prātos un plānos. Tomēr citiem gan pirms skatīšanās es ieteiktu iepriekš mazliet painteresēties par notikumiem Afganistānā pēdējo 20 gadu laikā, lai skatītājs bez konteksta netiktu iemests notikumu virpulī, kur pāri visam skan talibu brīdinājums: "Mēs vēlamies pārņemt varu pasaulē un iznīcināt visus neticīgos."

Nacionālā Kino centra rīkotajā Dokumentālo filmu forumā (Baltic Sea Docs) dažādu valstu filmu veidotāji starptautiskai profesionāļu auditorijai prezentē savu topošo filmu projektus. Tikmēr vietējiem skatītājiem forums ik gadu piedāvā iepazīties ar spilgtu pēdējo gadu pasaules dokumentālā kino izlasi. Šogad foruma filmu programmas seansi no 3. līdz 8. septembrim notiek kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, kā arī Cēsīs, Rēzeknē, Talsos un Liepājā. Tai pat laikā atsevišķas filmas visā Latvijā skatāmas arī tiešsaistē Nacionālā Kino centra platformā www.filmas.lv. Plašāk par programmu – Dokumentālo filmu foruma mājaslapā.