Digitālais Lācars. Publicists Žulijens Kulibali par filmu "Mūžīgi mūžos"

Režisoru tandēms, Hanss Bloks un Morics Rīzevīks, moderno tehnoloģiju tumšajai pusei pievēršas jau otrreiz – viņu 2018. gada filma "Tīrītāji / Im Schatten der Netzwelt" apskatīja sociālā tīkla "Facebook" moderatoru darbu, atklājot, ka aiz bezpersoniskā "satura filtrēšanas" mehānisma, uz kuru interneta lietotāji paļaujas kā drošu un aizsargājošu, patiesībā stāv mazapmaksāts, ekspluatējams darbaspēks, kas vidēji viena ieraksta izvērtēšanai velta mazāk nekā 10 sekundes sava laika, un atlases procesā iezogas gana daudz subjektīvas moralitātes un "pelēko zonu".

Autoru jaunākais sniegums "Mūžīgi mūžos" ir vairāku idejisko pavedienu audums – tas ir stāsts par cilvēces nebeidzamo cīņu ar visu dzīvo radību lielāko ienaidnieku – nāvi; tas ir stāsts par sērām un to, cik grūti ar tām sadzīvot un tās pieņemt; visbeidzot, tas ir stāsts par tehnoloģiju industriju, tās galvu reibinošo izaugsmi un naudaskāri, kas aizēno apsvērumus par izgudrojumu lietotāju drošību vai ētikas jautājumiem.

Tehnoloģijas, kas lietotājam ļauj "runāt" vai "satikties", skatītājam primāri tiek atklātas no diviem skatpunktiem – pirmkārt, tie ir filmas varoņi, kas pieredzējuši tuvinieka "digitālu augšāmcelšanos", un otrkārt – šo tehnoloģiju izveidotāji vai uzņēmēji. Tikai vietām iekļauts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pārstāves, tehnoloģiju ētikas ekspertes viedoklis, lielā mērā paļaujoties uz to, ka parādītās situācijas ir gana skaidras, lai skatītājs pie sava sprieduma varētu nonākt patstāvīgi.

Filmas pirmajā pusē iepazīstamies ar varoņiem, kas ar saviem aizgājējiem ir "atkalsatikušies" caur mākslīgā intelekta teksta ģenerēšanas modeli – vienkārši sakot, čatu. Viss, kas nepieciešams uzņēmumam "Project December", ir paraugs no jau eksistējošām sarakstēm; tālāk mākslīgais intelekts, kas trenēts ar neiedomājami lielu informācijas apjomu, ir spējīgs simulēt ticamas atbildes, kas līdzinās aizgājēja rakstības stilam. Sākotnēji stāsta varoņi apraksta mierinājumu, kuru izjutuši, ekrānā sastopot simulāciju, taču pavisam ātri skatītājam top skaidrs, ka šī tehnoloģija būtībā ļauj cilvēkam tā arī nesamierināties ar sēru procesu un iestrēgt sarunās ar "digitālu dvīni". Ziņkāres vadīti, šie cilvēki var aizmirst, ka neviens, pat ne mākslīgais intelekts, nespēj atbildēt uz jautājumiem, kas skar aizkapa dzīvi, un ģenerētās atbildes var aizvest šausminošā virzienā.

Teksta modeļi šajā jomā ir tikai sākums – filmas gaitā autori mūs iepazīstina ar tehnoloģijām, kas spēj simulēt aizgājēja balsi un, visbeidzot, ļaut to sastapt, gandrīz vai pieskarties tam virtuālās realitātes vidē. Pēdējais piemērs ir īpaši baiss, jo šīs tehnoloģijas lietotāja ir māte, kurai tiek sniegta iespēja "satikt" savu mirušo meitu, bet ar vienu nosacījumu – tikšanās tiek filmēta kā daļa no televīzijas šova, kas aiz moderno tehnoloģiju izrādes aizsega leģitimizē sēru pārvēršanu izklaides materiālā.

Filmas atskurbinošākā daļa, šķiet, ir intervijas ar šo tehnoloģiju izgudrotājiem un izplatītājiem. "Project December" vadītājs un izgudrotājs intervijā min, ka dažas no sarakstēm viņam izsaukušas baisu zosādu, bet tas motivē turpināt. Šīs firmas pārstāvis tāpat atzīst, ka patiesībā jau nevienam nav pilnīgi precīzas izpratnes par to, kā šīs tehnoloģijas strādā. Par spīti tam, viņš neredz problēmu tajā, ka šis produkts var būt bīstams; galu galā, viņa darbs ir to veidot, nevis uzņemties atbildību par to, kā ar to mijiedarbosies lietotājs. Šī pozīcija atbalsojas teju visās sarunās ar cilvēkiem, kas stāv aiz "augšāmceļošajām" tehnoloģijām – skrējienā pēc tā, kurš spēs izveidot labāko produktu un no tā iegūt lielāko pelņu, sekundārs kļūst jautājums par to, vai ko tādu vispār būtu nepieciešams radīt.

Kopumā "Mūžīgi mūžos" ir teju distopisks dokumentāls trilleris, kas kalpo kā brīdinājums par tehnoloģiju buma tumšo pusi un to, cik ļoti svarīgi ir neļauties aklai sajūsmai un likt šādu produktu veidotājiem uzņemties atbildību par savu izgudrojumu sekām. Filma atklāj, ka daudz kas no tā, ko iztēlojamies kā nākotnes tehnoloģijas, ir pieejams jau pašlaik un, pavisam iespējams, pēc desmit gadiem būs tikpat normalizēts un ikdienišķs kā sociālie tīkli. Konkrēta noslēguma filmai nav, jo šis process ir tikai sācies – un tas, pie kā novedīs šie eksperimenti, lielā mērā ir skatītāju rokās.

Nacionālā Kino centra rīkotais Dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs) ir nozīmīgākais dokumentālā kino industrijas pasākums Baltijas valstīs. Kamēr dažādu valstu filmu veidotāji Dokumentālo filmu forumā starptautiskai profesionāļu auditorijai prezentē savu topošo filmu projektus, vietējiem skatītājiem forums ik gadu piedāvā iepazīties ar spilgtu pēdējo gadu pasaules dokumentālā kino izlasi. Šogad foruma filmu programmas seansi no 3. līdz 8. septembrim notiek kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, kā arī Cēsīs, Rēzeknē, Talsos un Liepājā. Tai pat laikā atsevišķas filmas visā Latvijā skatāmas arī tiešsaistē Nacionālā Kino centra platformā www.filmas.lv. Plašāk par programmu – Dokumentālo filmu foruma mājaslapā.