Viens no pasaulē lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix", par kura ieceri Latvijā īstenot 20 miljonus eiro vērtu projektu vēstīts šā gada pavasarī, visticamāk, to darīs citviet, jo Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas ar šo kompāniju sadarbojas, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums atgādina, ka pavasarī skaļi izskanējusi ziņa, ka Latvijā seriālu gatavs uzņemt viens no pasaulē lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix". Tagad "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka šis serviss Latvijas neizlēmības dēļ no valsts aizies. Tas savu 20 miljonus eiro vērto seriālu filmēs citviet. Vairāki ar kino nozari saistīti cilvēki šo iespēju raidījumam apstiprinājuši.
Raidījums vēsta, ka uz Igauniju Latvijas vietā filmēt devies arī Holivudas spīdeklis Džordžs Klūnijs. Viņš kopā ar Bredu Pitu septembra sākumā Venēcijas kinofestivālā reklamējis Džona Votsa režisēto asa sižeta komēdiju "Vilki", kas pie skatītājiem straumēšanas servisos un kino teātros nonāks tuvākajā laikā.
Dažas dienas pirms Venēcijas kinofestivāla Igaunijas galvaspilsētā sākusies Holivudas spiegu seriāla "Aģentūra" filmēšana, kura līdzproducents arī ir Klūnijs, bet vienā no lomām filmēsies leģendārais Ričards Gīrs. Tallinas centrā tikušas slēgtas ielas un tilti, kā arī šajos darbos bijuši iesaistīti desmiti kino nozares speciālistu, vēsta raidījums.
Igaunijas filmu institūta vadība teikusi – ja seriāla pirmās sezonas filmēšana Igaunijā noritēs labi, šis projekts var turpināsies arī nākamajos gados. Tā esot lielā Igaunijas kinoļaužu cerība. Pirms četriem gadiem Tallinu filmēšnai izvēlējies arī Kristofers Nolans, uzņemot grāvēju "Tenet", atgādina "Nekā personīga".
Džordža Klūnija projekta filmēšana Igaunijā notiek, pateicoties īpašai programmai, kuras mērķis ir pievilināt ārvalstu producentus. Igauņi piedāvājuši atmaksāt daļu no filmēšanas laikā iztērētās naudas. Šādas programmas darbojas daudzviet un valstis konkurē savā starpā, lai ieinteresētu pasaules līmeņa kinostudijas un producentus, papildina raidījums.
Līdzīga programma esot arī Latvijā. Agrāk to administrējis Latvijas Nacionālais kinocentrs, bet programma vairāk ir investīciju piesaistes, nevis kultūras atbalsta mahēnims, tāpēc tā nonākusi Ekonomikas ministrijas paspārnē esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārziņā.
Raidījums atgādina, ka pavasarī stāstījis: ierēdņi bez konsultācijām ar kino nozari nolēmuši investīciju piesaistes kārtību mainīt, kas Latvijas piedāvājumu padarītu nekonkurētspējīgu. Tas trāpītu jau pa uzsāktajiem projektiem, kuriem, ienākot Latvijā, tikušas solītas krietni lielākas atlaides.
Latvija līdz šim piedāvājusi tā saukto "cash rebate" programmu – konkrēta, auditēta procenta atmaksāšanu pēc filmēšanas pabeigšanas. Pavasarī nosacījumi piepeši mainījušies un LIAA producentiem piedāvājusi atmaksāt tikai daļu no iztērētā pievienotās vērtības nodokļa. Tas pilnībā sagrāvis 12 gadus strādājušo sistēmu.
Pēc sižeta ministru prezidente un ekonomikas ministrs mierinājuši kino nozari – atbalsts būšot, taču vasara pagājusi un situācija nav mainījusies, ziņo raidījums. Kinoproducenti apstaigājuši vairākas ministrijas, lai atbalsta programmu iekustinātu.
"Nekā personīga" zināms, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopā ar Ekonomikas ministriju informatīvajā ziņojumā pieprasījušas nākamajā gadā budžetā šim mērķim "ielikt" četrus miljonus eiro, bet Finanšu ministrija priekšlikumu šonedēļ noraidījusi, jo tas atstāšot ietekmi uz kopējo deficītu. Tā vietā Finanšu ministrija iesaka rīkoties fiskāli neitrāli – rūpīgi sagatavot katra kino projekta dokumentus un pierādīt, ka tie ienesīs naudu budžetā. Par katru projektu valdība pieņems īpašu lēmumu.
LIAA ir nepatīkami pārsteigta par Finanšu ministrijas atteikumu – viņuprāt, tas vēl vairāk var sabojāt Latvijas reputāciju starptautiski un radīt priekštatu par Latviju kā par neuzticamu partneri.
Gan ekonomikas, gan finanšu ministrijā saka, ka vēlas atbalstīt šo investīciju piesaistes mehānismu, bet konkrēta rīcība nav sekojusi un tikmēr vairāki nozīmīgi kino projekti no Latvijas aizgājuši, rezumē "Nekā personīga".
Ārvalstu producentu atbalsta programmā bija iesniegts filmu projekts "Dāņu sieviete" ar plānoto attiecināmo izmaksu apjomu 1,6 miljoni eiro, bet filmas producents "Slot Machine S.A.R.L." pēc piecu mēnešu gaidīšanas Latvijā filmēšanu pārcēla uz Islandi.
Raidījums ziņo, ka esot vairāki iemesli tam, kāpēc šāda problēma radusies. LIAA vairākus mēnešus strādājusi bez priekšnieka, bet Ekonomikas ministrijā nav bijis cilvēka, kurš aizstāvētu kino nozares intereses.
Arī Finanšu ministrija producentiem norādījusi uz slikto dokumentu kvalitāti, kas nākuši no Ekonomikas ministrijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!