1868. gadā dibinātā Rīgas Latviešu biedrība pirmajos pastāvēšanas gados piedzīvoja grūtus laikus. Biedrība vēlējās palīdzēt trūkumcietējiem un kļūt par latviešu kultūras avotu, taču bija problēmas gan ar aktīvu biedru skaitu un līdzdalību, gan savstarpējo ķīviņu dēļ – tie notika starp diviem biedrības spārniem: "saimniecības vīriem" un "literātiem".
Viens no risinājumiem, ko Rīgas Latviešu biedrība redz gan tautas, gan pašas biedrības saliedēšanai, ir pirmo latviešu Dziesmu svētku rīkošana 1873. gadā. Daudzi pētnieki uzskata, ka tieši Dziesmu svētkos latvieši kļuva par nāciju, ka tajos, kā rakstījis valodnieks Guntis Šmidchens, iedibinājās skaidra un publiska nacionālās vēsts nešana. Stāstam par šo Latvijai un latviešu tautai tik nozīmīgo notikumu veltīta režisora Māra Martinsona jaunā spēlfilma "Zeme, kas dzied", ko no 8. novembra iespējams skatīt kinoteātros visā Latvijā. Piedāvājam iepazīties ar šīs filmas galvenajiem vēsturiskajiem tēliem.
Rihards Tomsons (1834–1893) – Andris Bulis
Rihards Tomsons bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, ievērojams jaunlatviešu kustības dalībnieks. Viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem, neilgi arī tās vadītājs
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!