Novembra sākumā uz lielajiem ekrāniem iznāca ilgi gaidītā filma "Zeme, kas dzied" – režisora Māra Martinsona veidotā versija par to, kā dzima pirmie latviešu dziedāšana svētki, kas nu pārauguši mūsu vissvarīgākajā tradīcijā un visaptverošā tautas kultūras notikumā. Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš filmā "Zeme, kas dzied" atveido jaunlatvieti, Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšnieku, publicistu Bernhardu Dīriķi. Aktieris uzskata - visa mūsu dzīve un mūsu tradīcijas ir kas ārkārtīgi trausls. Viņš atbild uz astoņiem ātriem jautājumiem par filmu "Zeme, kas dzied".
Kas visspilgtāk iespiedies atmiņā no filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas?
Bārda.
Ko esat guvuši sev, kādas atziņas, piedaloties filmas "Zeme, kas dzied" veidošanā?
2022. gada februārī mēs filmējām Straupes pilī un sākās karš. Un tā lielā atziņa man ir – viss, ar ko mēs nodarbojamies, visa mūsu dzīve un mūsu tradīcijas, ir kas ārkārtīgi trausls.
Kādas līdzības saskatāt ar sevi un savu atveidoto tēlu?
Šaubas.
Kāpēc ir svarīgi izstāstīt pirmo Dziesmu svētku tapšanas stāstu?
Tādēļ, ka tā ir daļa no mūsu identitātes, un būtu ļoti žēl, ja tā paliktu par tādu suvenīrveida tradīciju.
Pirmo Dziesmu svētku veidotāji tomēr uzņēmās zināmu risku, organizējot šo pasākumu. Kas viņus mudināja nolikt malā savu ego un strādāt idejas vārdā?
Idejas skaistums.
Kur slēpjas Dziesmu svētku fenomens, kas mudina latviešus jau 150 gadus pulcēties, lai vienotos dziesmā?
Dziedāšanā. Paskatieties uz cilvēku sejām, kad viņi dzied! Tās ir ārkārtīgi skaistas.
Kā pirmo Dziesmu svētku organizētāji reaģētu, uzzinot, ka viņu iedibinātā tradīcija dzīvo jau vairāk nekā 150 gadu?
Droši vien ietu uz krodziņu.
Kāda būs Dziesmu svētku tradīcija vēl pēc 150 gadiem?
Dievs vien zina, kāda Latvija izskatīsies pēc 150 gadiem. Šis ir vistramīgākais jautājums, uz ko man ļoti grūti atbildēt.