Decembra sākumā Berlīnē pirmizrādi piedzīvoja jauna šausmu filma "Nosferatu" – mēmā kino šedevra ar tādu pašu nosaukumu rimeiks. Gotiskais ekrāna stāsts pirmo reizi pie skatītājiem nonāca 1922. gadā, nu tas atkal atdzimis Roberta Egersa režijā.
Vēsturiskā mēmā kino filma "Nosferatu: Šausmu simfonija" bija viena no pirmajām, kurā uz lielā ekrāna tika iedzīvināts Brema Stokera romāns par asinsūcēju grāfu Drakulu. Tiesa, tās režisoram Frīdriham Vilhelmam Murnavam neizdevās ar autora mantiniekiem saskaņot tiesības izmantot romānu, tāpēc sižets piedzīvoja izmaiņas, bet Drakula pārtapa par Nosferatu. Šis gājiens neizpalika bez tiesāšanās un pat lēmuma filmas eksemplārus iznīcināt. Tie gan, gluži kā pats grāfs Drakula, pilnībā nepazuda no zemes virsas, vēlāk iegūstot kino vēstures šedevra statusu. Šobrīd tas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta sākuma ekrāna darbiem, kā arī par izcilu vācu ekspresionisma kino paraugu.
Filmas šausminošie notikumi risinās 1838. gadā Brēmenē, Vācijā. Nekustamo īpašumu aģentam Johanesam Huteram (lomā Gustavs fon Vangenheims) ir jādodas uz Transilvāniju pārdot lielu īpašumu grāfam Orlokam (lomā Makss Šreks). Huters turp arī dodas, bet grāfs Orloks viņu saņem gūstā un barojas no viņa asinīm. Ieraudzījis Hutera sievas Elenas (lomā Grēta Šrēdere) attēlu, Orloks dodas uz Brēmeni, kur līdz ar viņa ierašanos sākas mēris.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv