"Konklāvs", "Gladiators II", "Mazulīte". BBC nosauc 2024. gada labākās filmas

Amerikāņu psiholoģiskā šausmu filma "Immaculate" ("Nevainīgā") pirmizrādi piedzīvoja 2024. gada martā. Tās režisors Maikls Mohans skatītāju aizved uz gleznaino Itāliju, kur kādā klosterī nonāk dievbijīgā amerikāņu novice Sesīlija. Viņa tiek uzņemta silti un sirsnīgi, taču pamazām atklājas seno klostera mūru glabātie baisie noslēpumi. Galvenajā lomā amerikāņu aktrise Sidnija Svīnija. Viņa arī filmas producente.

BBC apskatnieki filmu sauc par "brīnišķīgi biedējošu", norādot, ka tā itin viegli būtu varējusi kļūt par B klases kinodarbu, par draņķīgu šausmeni, kas izmanto reliģisko fonu un mūķenes. Tomēr tā ir pārāka daudzos aspektos – sākot ar refleksiju par vīriešu varas pozīcijas izmantošanu pār sievietēm un beidzot ar atsaucēm uz Renesanses laika sakrālo mākslu.

Starp 20 aizejoša gada labākajām filmām ir arī režisora un scenārija autora Aleksa Gārlanda distopija "Civil War" ("Pilsoņu karš"), kas aizved uz pavisam drīzu nākotni, laiku, kad ASV notiek pilsoņu karš. Grupa kara žurnālistu riskē doties no Ņujorkas uz Vašingtonu lai paspētu pēdējo reizi nointervēt ASV prezidentu, pirms tiek ieņemts Baltais nams. Tikmēr visā valstī valda haoss un kaujas starp despotiskās federālās valdības un prezidenta atbalstītājiem, un štatiem, kas vēlas izveidot jaunu valsti.

Kā norāda BBC, atsauksmes par Gārlanda filmu ir tikpat polarizētas, kā filmā atainotā sašķeltā amerikāņu sabiedrība. Te jānorāda, ka kritika, ko filma saņēmusi, lielākoties ir saistīta ar dažādu kaujas skatu un eksploziju prevalēšanu pār politiskā konflikta atainojumu. Tomēr BBC apskatnieku ieskatā filma mokoši asi un trāpīgi rāda pasauli, no kuras realitātē esam tikai mata tiesas attālumā.

Filmas centrā ir aktrises Kirstenas Danstas atveidotā fotožurnāliste. Filmā redzami arī Vagners Mora, Stīvens Makkinliljs Hendersons, Keilija Spanija un citi aktieri.

20 gada labāko filmu sarakstā iekļuvusi arī režisores Rozas Glāsas kaisles un noziegumu drāma "Love Lies Bleeding" ar aktrisēm Kristenu Stjuarti un Keitiju O’Braienu galvenajās lomās.

Filmas notikumi risinās 80. gadu beigās. Kultūriste Džekija (Keitija O'Braiena) grib izkļūt no nabadzības, viņas lielākais sapnis ir dalība sacensībās Lasvegasā. Taču jaunās sievietes ceļš pretī savam sapnim nav viegls. Lū (Kristena Stjuarte) dzīve risinās starp netīru trenažieru zāli, māsu, kura dzīvo vardarbīgās attiecībās, un tēvu no kriminālajām aprindām, līdz viņa sastop Džekiju. Seko kaisle, bet tai – vardarbība un noziegums.

Stilīga un melna filma, kurā netrūkst dzirksteļu, seksa sviedru un šokējošas vardarbības – tā "Love Lies Bleeding" novērtē BBC kritiķi

Itālijas, Francijas un Šveices kopražojuma filma "La Chimera" ("Neiespējamais sapnis") faktiski būtu uzskatāma par 2023. gada filmu. Tā bija iekļauta 2023. gada Kannu kinofestivāla konkursa programmā, bet pie plašāka skatītāju loka nonāca pašas gada beigās.

Režisores Alises Rorvaheres neparastā kino darba – piedzīvojumu drāmas un komēdijas – notikumi risinās 80. gados Toskānā, Itālijā. Britu arheologs Arturs (lomā Džošs O’Konors) atgriežas Itālijā. Viņš jau ir savu laiku "atsēdējis" par izrakumos atrastu artefaktu piesavināšanos. Toskānā viņš brāļojas ar itāļu kapeņu aplaupītājiem, kas meklē etrusku dārgumus, lai pārdotu melnajā tirgū. Viņu neiespējamais sapnis ir kļūt stāvus bagātiem, bet Artura – atkal satikt savu bijušo draudzeni Bendžaminu, kur, kā vēsta viņas māte (lomā – Isabella Roselini) esot sen pazudusi, bet viņa tic - kaut atgriezīsies.

Filma par vēsturi, kapitālisma kārdinājumiem, mīlestību un pēcnāves dzīvi. Ar maģiskā reālisma nokrāsu – tā raksta BBC apskatnieki.

Francijas un Spānijas kopražojuma 2D animācijas filma "Robot Dreams" uz lielajiem ekrāniem iznāca pašās 2023. gada beigās jau ar pieklājīgu balvu un nomināciju krājumu azotē. Tā jau bija saņēmusi Eiropas kinoakadēmijas balvu un nomināciju 2024. gada "Oskara" balvai.

Spāņu režisora Pablo Bergera darbs ir sirsnīgs stāsts bez teksta par robota un suņa draudzību 80. gadu Manhetenā, Ņujorkā.

Suns viens pats dzīvo savā Manhetenas dzīvoklī. Reiz, skatoties TV, viņš ievēro reklāmu, kura mudina pasūtīt draugu-robotu, ko suns arī nekavējoties izdara. Jaunais draugs tiek atsūtīts pa pastu un, uzreiz salikts, kļūst par suņa draugu. Abi bauda Ņujorkas ikdienas labumus un vasaru, beigu beigās kļūstot nešķirami. Tomēr sunim nākas robotu pamest...

"Rūgti salda filma par draudzību," tā Pablo Bergera debiju 2D animācijā raksturojis medijs "Variety". "Gan filmas estētika, gan vārdisku sarunu neesamība, protams, sakņojas amerikāņu autores Sāras Varonas 2007. gada komiksu sērijā ar tādu pašu nosaukumu. Tomēr, ja Varonas darbi pirmkārt ir domāti jaunajiem lasītājiem, tad Bergera filma ar savu nostalģiju pēc Reigana ēras Ņujorkas ar skrituļslidām un disko uzrunās arī nobriedušāku auditoriju. Filma ir pietiekami saprotama bērniem, bet vienlaikus tā ir arī stilīga animācija pieaugušajiem."

Itāļu režisora Mateo Garones migrantu drāma "Io Capitano" tapusi iedvesmojoties no reāliem bēgļu stāstiem par dažādiem ceļiem un likteņiem, kā labākas dzīves kārotāji no Āfrikas nokļūst Eiropā. Tās galvenie varoņi ir divi sengāliešu pusaudži – brālēni, kuri, bēgot no nabadzības savā valstī, izlemj doties uz Itāliju. Tomēr šis ceļš nebūt nav vienkāršs un ātrs. Filma uzņemta Senegālā, Marokā un Itālijā.

Mateo Garone par šo darbu tika novērtēts kā labākais režisors Venēcijas filmu festivālā, savukārt galvenās lomas atveidotājs, jaunais senegāliešu aktieris Sedū Sarrs tika godalgots ar Marčello Mastrojani vārdā nosaukto balvu.

Kā raksta BBC, Garonem un Sarram ir izdevies radīt filmu – viena cilvēka stāstu, kas rezonē ar miljoniem līdzīgu visā pasaulē.

Eiropas kino klasiķa, vācu režisora Vima Vendersa filma "Perfect Days" aizved uz Tokiju. Filmas centrā ir Hirajama, pedantisks sabiedrisko tualešu uzkopējs. Šķiet, viņš atradis laimīgas dzīves noslēpumu un dara savu darbu tikpat rūpīgi, kā ļaujas saviem hobijiem – gaismas fotografēšanai caur koku zariem, lasīšanai un mūzikas ierakstu baudīšanai. Ir notikumu pavērsieni, kas liek nojaust, kāpēc Hirajamas dzīve ir šāda un kā tā varētu mainīties, tomēr filma ir dokumentāla meditācija par būtisko mierpilnā dzīvē, raksta BBC.

Filma pirmizrādi piedzīvoja 2023. gada Kannu kinofestivālā, bet pie plašākas publikas filma nonāca vien pašās 2023. gada beigās. Kannās "Perfect Days" tika godalgota ar Ekumeniskās žūrijas balvu, bet galvenās lomas atveidotājs Kodzi Jakušo ar labākā aktiera balvu.

Starp gada nozīmīgākajām filmām atrodams arī režisora Ridlija Skota mēģinājums divreiz iekāpt vienā upē jeb turpinājums viņa godalgotajai Senās Romas varoņfilmai, ar pieciem "Oskariem" godalgotajai "Gladiators" (2000). Episkā sāga turpinās daudzus gadus pēc tam, kad arēnā bojā iet gladiators Maksimuss, Romu ir pārņēmuši tirāni – imperatori dvīņi Geta un Karakalla, bet tās slepenajam mantiniekam Lūcijam (lomā Pols Meskals) ir jādodas Koliziejā un jācīnās ne tikai par sevi, bet arī Romu.

Runas par "Gladiatora" turpinājumu vērpušas jau kopš pirmās daļas nonākšanas uz lielajiem ekrāniem, taču tikai 24 gadus vēlāk tās beidzot ir materializējušās jaunā kinodarbā. Ilgi gaidītā filma pirmizrādi piedzīvoja šoruden un kopumā ir saņēmusi pozitīvus vērtējumus, tiesa saņemot kritiku par pārspīlēto patosu, pārlieku lielo līdzību ar pirmo filmu un vēsturiskajām aplamībām. BBC kritiķi to novērtē kā kinodarbu, kurā ir viss, ko vēlies no popkorna kino. Tā ir arī pierādījums tam, ka Ridlijs Skots tad, kad savā labākajā formā, ir tik ekstravagants, kā neviens cits.

Lomās jau pieminētais Pols Meskals, Pedro Paskāls, Konija Nīlsena, Denzels Vašingtons un citas zvaigznes.

Režisores Halinas Reinas erotiskais trilleris "Babygirls" piedāvā kaisles un varas spēlīšu stāstu, kā arī spožu aktieru plejādi. Nikolas Kidmenas atveidotā Romija ir augstākā līmeņa vadītāja lielā uzņēmumā. Viņas vīrs Džeikobs – lomā Antonio Banderass – ir mīlošs un lielisks dzīvesbiedrs, tomēr kaut kā pietrūkst. Viss mainās, kad Romijas darba ikdienā ienāk izskatīgais, jaunais praktikants Semjuels (lomā Hariss Dikinsons). Sākas slepena, profesionālo ētiku un uzņēmuma hierarhiju izaicinoša dēka.

Romijas loma šogad Nikolai Kidmenai atnesa labākās aktrises Volpi kausu Venēcijas kinofestivālā, kā arī nomināciju "Zelta globusa" balvai.

Kā norāda BBC apskatnieki, filma, pavirši skatoties, varētu šķist kā glancēja erotiskā spriedzes filma no 80. vai 90. gadiem. Slaveni aktieri, Ņujorka, dizaineru tērpi. Tomēr tās režisore un scenārija autore Reina mīl pašas radītos tēlus, lai piešķirtu viņiem tikai pavedinātāja un upura lomas. Viņi ir personības ar pretrunīgām dzīvēm, aizliegtām kaislībām, tādējādi padarot šo stāstu intriģējošu un neparedzamu.

Septembrī pirmizrādi piedzīvojusi vairākkārt "Oskara" balvai nominētā režisora Maika Lī drāma ir aizkustinošs un empātiju veicinošs stāsts par ikdienas cilvēkiem. Filmas galvenā varone Pansija ir depresijas nomākta pusmūža sieviete, kurai kaitina it viss, tai skaitā pati dzīve. Filmas stāsta centrā ir Pansijas nebūt ne vienkāršās attiecības ar tuviniekiem, jo īpaši māsu – viņas pretstatu, dzīvespriecīgo Šantellu.

Kā par "Hard Truths" raksta "The Guardian" kritiķis Pīters Bredšovs, šī ir "dziļi apskaidrojoša, drūma un līdzjūtīga filma par kādu tumšādaino ģimeni Lielbritānijā."

Savukārt BBC uzsver, ka Maiks Lī, kā jau tas nereti ir bijis, pierāda, ka filmai nav jābūt lielai un skaļai, lai tā būtu spoži izcila.

Galvenajās lomās – Marianna Žana Batista un Mišela Ostina.

Līdz ar savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu "All We Imagine as Light" starptautiskā kino apritē 2024. gadā ienāca indiešu režisore Paiala Kapadia. Filma pirmizrādi piedzīvoja 2024. gada Kannu kinofestivāla galvenā konkursa programmā, saņemot Grand Prix balvu. Šobrīd filma ir nominēta "Zelta globusa" balvai ārvalstu filmu kategorijā, bet Paiala Kapadia pretendēs uz labākās režisores balvu.

Filma "All We Imagine as Light" vēsta par trīs dažādu paaudžu indiešu sieviešu dzīvēm. Viņas visas strādā vienā Mumbajas slimnīcā un katrai no viņām ir savas sirdssāpes. Vienas vīrs ir miris un viņa drīzumā tiks izlikta no ģimenes dzīvesvietas, otras vīrs, kuru viņa knapi pazīst, dzīvo Eiropā, bet trešā ir iemīlējusies musulmanī, kuru viņas vecāki nekad neļaus precēt.

Filma novērtēta kā maigs, poētisks un humānisma pilns stāsts, kas nojauc robežas starp spēles un dokumentālo kino.

Iespējams, 2024. gada nozīmīgākā filma – franču dzīvās leģendas Žaka Odiāra filma "Emilia Pérez" jau pārsteigusi pasauli, ar vairākām uzvarām triumfējusi Eiropas kinoakadēmijas balvu ceremonijā, tā atrodama visos nozīmīgākajos gada labāko filmu sarakstos un tai tiek prognozētas arī labas izredzes "Oskaru" nominācijās, kas tiks izziņotas 2025. gada 17. janvārī.

"Emilia Pérez" ir pilnīgi traks trillera, mūzikla un komēdijas sajaukums par kāda meksikāņu narkobarona identitātes meklējumiem, dzīvi starp pagātni un nākotni, veco un jauno dzīvi. Viņš falsificē savu nāvi un kļūst par sievieti.

Jāatgādina, ka galvenajā lomā ir aktrise Karla Sofija Gaskona, kādreizējais aktieris Huans Karloss Gaskons. Viņa ir pirmā transpersona, kas saņēmusi Eiropas kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise. Savukārt Kannu kinofestivālā Labākās aktrises kategorijā apbalvots viss filmas aktrišu ansamblis – Selēna Gomesa, Zoja Saldana, Andriana Paza un jau pieminētā Karla Sofija Gaskona.

2024. gada nogalē jaunā versijā uz lielajiem ekrāniem atgriezās "Nosferatu" – šausmu stāsts, kura pamatā ir Brema Stokera romāns par grāfu Drakulu. Filma ir 1922. gada mēmās filmas "Nosferatu. Šausmu simfonija" rimeiks.

Filmas notikumi aizsākas Vācijā, 19. gadsimta pirmajā pusē. Johaness Huters, nekustamo īpašumu tirgotājs, pret sievas Elenas gribu dodas uz Transilvāniju, pie klienta grāfa Orloka, kuram jāpārdod sena pils. Elenu jau kopš bērnības ir vajājuši šausmīgi murgi un vīzijas, kas nu kļūst aizvien biežākas un neciešamākas. Orloks iesloga Huteru un dodas uz Vāciju, kur līdz ar viņa ierašanos sākas mēris.

Jaunās filmas režisors ir Roberts Eigers, galvenajās lomās Bils Skašgords, Nikolass Holts un Lilija-Rouza Depa.

"Oriģinālā, 1922. gada mēmā filma ataino Elenu kā nelaimīgu gadījuma upuri. Jaunajā filmā tieši viņa ir filmas galvenā varone," par filmu raksta CNN žurnāliste Lea Dolana. Rezultāts ir gotiska alegorija par sievietes kaislību un seksualitāti. Orloks ir šausmīgs rēgs, kurš iekāro Elenu un vajā viņu psihoerotiskos sapņos.

Savukārt BBC apskatnieki norāda, ka pēdējās desmitgadēs vampīrfilmu galvenie varoņi ir seksīgi un izskatīgi, kā "Twilight" sāgā, vai muļķīgi, kā animācijā "Hotel Transilvania", taču Eiegrs ar "Nosferatu" vampīra tēlu atgriež pie tā saknēm, kas meklējamas Eiropas foklorā.

"Conclave" ir Edvarda Bergera jaunā filma. Vācijā dzimušais Austrijas un Šveices režisors pirms dažiem gadiem izpelnījās plašu starptautisku uzmanību un "Oskara" nomināciju ar jaunu ekrāna versiju slavenajam Eriha Marijas Remarka darbam "Rietumu frontē bez pārmaiņām". Arī jaunākajam Bergera darbam tiek prognozētas vairākas "Oskara" nominācijas.

Jaunās filmas "Conclave" pamatā ir britu rakstnieka un žurnālista Roberta Harisa 2016. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu. Tā pēta noslēpumus, rituālus un sazvērestības, kas saistītas ar Romas pāvesta ievēlēšanu. Filmas sižets vijas ap spriedzi, kas pieaug, kad mūžībā dodas iepriekšējais pāvests, bet Romas katoļu baznīcas dieva kalpiem jāizdara izvēles starp ticības spēku un kaislību ieņemt augstus amatus.

Bergers pulcējis zvaigžņotu aktieru ansambli. Galvenajās lomās filmā redzams Ralfs Fainss , Stenlijs Tuči, Izabella Roselini un Džons Litgovs.

Amerikāņu režisora Šona Beikera filma "Anora" ir 2024. gada vispretrunīgākais Rietumu kino darbs, kas vienlaikus ir kļuvis par festivālu favorītu un izpelnījies arī skarbu nosodījumu par nekritisku uzmanību tam.

Anora ir erotisko deju dejotāja, kas sastop bagātu, jaunu un izskatīgu klientu – krievu oligarhu dēlu. Abu starpā sākas romantisks mīlasstāsts, tomēr jaunekļa vecāki par abu attiecībām nebūt nav sajūsmā.

Filma šī gada Kannu kinofestivālā saņēma galveno balvu – "Zelta palmas zaru", taču uzreiz arī bija pretreakcija - galvenokārt par krievu oligarhu dzīvesveida romantizēšanu un pasniegšanu komiskā gaisotnē laikā, kad jau trešo gadu notiek Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Šobrīd filma saņēmusi piecas nominācijas "Zelta globusam", kā arī ir viena no "Oskaru" prognožu favorītēm.

Galvenajās lomās Maikija Madisone un Marks Eidelšteins.

Šobrīd Eiropā dzīvojošā irāņu režisora Mohameda Rasulofa politiskā drāma "The Seed of the Sacred Fig" ir vēl viena no šī gada svarīgākajām filmām, kas atrodama daudzu mediju un kino kritiķu aizejošā gada apskatos, kā arī balvu saņēmēju un godalgu pretendentu sarakstos.

Kannu kinofestivālā tā startēja galvenajā konkursa programmā un saņēma žūrijas balvu. Tā saņēmusi nomināciju "Zelta globusam" kartegorijā "Labākā filma svešvalodā" un ir arī Vācijas pieteikums "Oskara" balvai ārvalstu filmu kategorijā.

Filmas stāsta centrā ir kādas irāņu ģimenes drāma, kas norisinās 2022. un 2023. gada valdības vardarbīgi apkaroto Irānas protestu laikā.

Jāatgādina, ka pats filmas autors arī savos iepriekšējos darbos ir kritizējis Irānas islāma republikas valdību un vairākkārt pat savu radošo darbību ticis pie cietumsoda. Jāatgādina, ka 2020. gadā, tieši laikā, kad viņš bija cietumā Teherāna, Rasulofs par filmu "There Is No Evil" saņēma Berlīnes kinofestivāla galveno balvu – "Zelta lāci". Savukārt pēc jaunākās filmas "The Seed of the Sacred Fig" pirmizrādes viņam dzimtenē piespriests astoņu gadu ilgs cietumsods.

Vēl viena no aizejošā gada kritiķu favorītfilmām ir franču režisores Korālijas Faržā feministiskā šausmu kinolente "The Substance" par sievietes novecošanu un mūžīgās jaunības kārdinājumu. Filmas stāsta centrā ir Holividas superzvaigzne Elizabete (lomā – Holivudas superzvaigzne Demija Mūra), kurai slavu, naudu un ietekmi līdz šim ir nodrošinājis nevainojamais izskats. Novecošanas pazīmes draud to visu atņemt, tāpēc viņa nevilcinās izmantot jaunu līdzekli "Substanci", kas sola atgriezt zūdošo jaunības skaistumu.

Kā raksta BBC apskatnieki, filma ir kā komentārs par Holivudā valdošo eidžismu un seksismu nav pārāk smalks, taču smalkums šeit nav galvenais. Faržā pierāda – ja tev ir ko teikt un tu to dari pietiekami spēcīgi, tad arī maza budžeta filmai var būt lieli panākumi un diskusijas pēc tās noskatīšanās.

Vairāk par filmu lasi

Starp 20 gada filmām iekļuvusi arī britu režisora Stīva Makvīna Otrā pasaules kara drāma "Blitz", kas vēsta par laiku, kad 40. gadu sākumā fašistiskā Vācija astoņus mēnešus no vietas masīvi bombardēja Londonu.

Ir pats 40. gadu sākums. Rita (lomā Sērša Ronana) savu mazo dēlēnu aizsūta uz laukiem, lai viņš izbēgtu no Londonā notiekošajām kara šausmām. Tomēr puika ir apņēmības pilns atgriezties pie mātes un vectētiņa Austrumlondonā.

Šajā filmā Makvīns spēj apvienot kara filmas vērienu, piedzīvojumus, kas atgādina par Dikensa varoni Oliveru Tvistu, komentāru par rasismu un silti ģimenisku sajūtu, raksta BBC apskatnieki.

"Buddy film" jeb čomu filma – tā tiek raksturota dramēdija "A Real Pain", kas pirmizrādi piedzīvoja pašā 2024. gada sākumā Sandensas kinofestivālā. ASV un Polijas kopražojuma filma vēsta par diviem ebreju izcelsmes amerikāņiem – brālēniem Deividu un Bendži, kuri dodas uz Poliju izzināt savas dzimtas saknes un godināt savas mirušās vecmāmiņas piemiņu. Kā tas nereti mēdz būt, būtiskāks par reālo ceļojumu ir abu brālēnu savstarpējo attiecību ceļš un arī ceļš katram pašam pie sevis.

Galvenajās lomās – Kīrans Kalkins un Džesijs Eizenbergs, kurš ir arī filmas scenārija autors un režisors. Abi aktieri nominēti "Zelta globusa" balvai, tāpat filma pretendē uz apbalvojumu kategorijā "Labākā filma – mūzikls vai komēdija", kā arī labākā scenārija kategorijā.

Sarakstu noslēdz Brazīlijas un Francijas kopražojuma filma "I'm Still Here". Tā balstīta patiesos notikumos, kas norisinās Brazīlijā, 70. gadu sākumā, militārās diktatūras laikā. Režisora Valtera Sallesa filma atklāj Paivu ģimenes stāstu, pēc tam, kad 1971. gadā tiek arestēts un pēcāk "pazūd" ģimenes galva, politiskais opozicionārs Rubenss Paiva. Viņa sieva Eunise Paiva dzelžaini apņemas rūpēties par abu pieciem bērniem un atklāt vīra likteni. Šo lomu filmā atveido divas aktrises – Fernanda Torresa un Fernanda Montenegro (Eunisi Paivu vecumdienās). Torresa tiek īpaši izcelta par spožo aktierdarbu, kas apliecināts ar nomināciju "Zelta globusam". Arī pati filma pretendē uz prestižo godalgu un ir iekļuvusi starp piecām pretendēntem kategorijā "Labākā filma svešvalodā".

Lai gan pirmizrādi Brazīlijā filma piedzīvoja vien novembrī, "I'm Still Here" jau ir kļuvusi par gada ienesīgāko filmu, turklāt piesaistījusi plašu starptautisko uzmanību. Tiesa, dzimtenē filma nav iztikusi bez pretreakcijām. Pēc pirmizrādes to aicināja boikotēt galēji labējie politiķi, taču tas palika bez panākumiem.