Izstādē no 30.maija līdz 14.jūnijam būs skatāmi gan mākslinieku (Fellīni, Dalī), gan politisko darbinieku (Fidels Kastro), gan tuvinieku (ģimene un kaimiņi), gan arī anonīmu cilvēku (kāda drauga sieva, grāmatvedis...) portreti.
Savukārt režisores filmu retrospekcija tiks demonstrēta no 7. līdz 14.jūnijam, bet kādreizējā A. Vardas asistenta (1993-1994) Bernāra Bastida, kas režisorei veltījis grāmatas, izstādes un disertāciju, uzstāšanās notiks 11.jūnijā plkst 17:30.
Kinorežisore un fotogrāfe Anjēze Varda ir viena no retajām franču kino jaunā viļņa režisorēm. 1954. gadā viņa uzņem filmu Īsā smaile ar Filipu Nuarē un Silviju Monforu galvenajās lomās un Alēnu Renē pie montāžas pults. Šī filma bija nozīmīga ar to, ka tā ienesa brīvības garu franču kino.
Piecus gadus vēlāk viņai top filma Kleo no 5 līdz 7 par apburoši skaistu dziedātāju, kura ir bezcerīgi slima. Sešdesmitajos gados Varda uzņem vairākas filmas (Laime), kas nostiprina viņas piederību jaunajam vilnim.
1985. gadā režisore saņem Venēcijas festivāla galveno balvu Zelta lauva par filmu Klaidone, padarot jauno aktrisi Sandrīnu Bonēru par slavenību.
1990. gadā pēc vīra Žaka Demī nāves viņa uzņem 3 viņam veltītas filmas : drāmu Žako no Nantes un divas dokumentālās filmas - Kad jaunkundzēm bija 25 gadi un Žaka Demī pasaule.
1999. gada filma Vārpu lasītāja iezīmē vēl vienu svarīgu posmu viņas karjerā, jo šajā filmā viņa plaši izmanto digitālo videokameru, kas viņai dos iespēju vienai pašai veidot filmu par vārpu lasīšanu. 2002. gadā viņa saņem Franču Akadēmijas Renē Klēra balvu kinorežijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!