Tie ir godīgi cilvēki, kas apstākļu spiesti veic neparastus varoņdarbus, uzticami vīri, kas vairāk par visu vēlas atgriezties mājās, taču ķeras pie ieročiem, lai labotu pasaules netaisnības.
Tāpat kā filmā "Glābjot ierindnieku Raienu" jau pirmajos "Gladiatora" kadros sākas nežēlīga cīņa. Karavīru iemīļotais vadonis Maksims pulcina romiešu leģionus uzbrukumam barbaru ordām. "Kad došu zīmi - sakuriniet viņiem asinspirti!" pavēl Maksims, un lido bultu mākoņi, krīt zirgi un cīņa mutuļo uz dzīvību un nāvi. Šajās kaujas ainās Skotam visveiksmīgāk izdodas atklāt savas augstas klases vizuālā mākslinieka spējas.
Uzvara iepriecina Romas imperatoru Marku Aurēliju (Ričards Hariss), kurš Maksimu mīl vairāk nekā savu vārgulīgo, taču nodevīgo dēlu Komodu (Žoakins Fīnikss) vai Komoda viltīgo, skaisto māsu Lusillu (Konija Nīlsena).
Mirstošais imperators vēlas, lai pēc viņa nāves troni mantotu Spānijā dzimušais Maksims, kura uzdevums būtu sagatavot Romu republikas atjaunošanai. Taču Komods par šiem tēva nodomiem nebūt nav iepriecināts. Tik daudz prāta un viltības viņam pietiek, lai nogalinātu visus, kas Maksimam ir dārgi. Viņam pat gandrīz izdodas nogalināt arī pašu Maksimu. Ievainotajam karavadonim tomēr izdodas izbēgt, taču tad viņu sagūsta vergu tirgotāji. Viņš tiek pārdots ciniskajam gladiatoru piegādātājam Proksimam, kas Maksimu nolemj nāvei cīņas arēnā.
Maksims, neviena nepazīts, atgriežas Romā, lai jaunā imperatora Komoda acu priekšā cīnītos Kolizeja arēnā. Filmas "Gladiatora" noslēguma daļā Maksims kļūst par Romas veiksmīgāko gladiatoru un, protams, seko izšķirošā sadursme ar viņa mūžīgo pretinieku. Senās Romas iedzīvotāju masu skati un gladiatoru cīņu ainas mijas ar datortehnikas brīnumiem, kas liktu nobālēt vecajiem vēsturisko filmu meistariem Viljamam Vaileram un Seslilam B. de Millam. Taču, par spīti režisora iespaidīgi veidotajām mizanscēnām, atsevišķu filmas tēlu individulitāte ir iezīmēta pavāji.
Taču Rasels Krovs savu Maksima lomu tēlo ar īsta gladiatora atdevi, gaidot cēzara spriedumu - augšup vai lejup pavērsto īkšķi. Un šoreiz viņš ir pārliecinošs uzvarētājs. Jaunzēlandiešu aktiera līdzšinējās lomas katra bijusi tik atšķirīga, ka viņam gandrīz pilnībā izdevies izdzēst priekšstatu pašam par sevi kā par Raselu Krovu. Līdz šim viņa publiskā aktiera tēla trūkums liedzis viņam kļūt par patiesi lielu zvaigzni. Taču ar "Gladiatoru" viss ir mainījies.
Krova tēlotajam Maksimam, kas ar savu iespaidīgo miesas būvi atgādina 50.gadu zvaigznes Viljamu Holdenu un Robertu Mičumu, piemīt veselīga pašapziņa. Pirms katras cīņas viņš izjūt nepieciešamību ievilkt nāsīs zemes smaržu. Vīrišķīgā un pavēlnieciskā Maksima nogurušajā, sapratnes pilnajā skatienā skatītājs ierauga cilvēku, kuram atgriešanās mājās pēc padarītā darba kļūst par lielāko cerību, kādu vien vīrietis var lolot savā sirdī. Un nav svarīgi, vai šīs ilgas filmas beigās tiek piepildītas. Svarīga ir varoņa cīņa, un tā "Gladiatorā" atainota visā krāšņumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!