Rodrigo Rikards. Jūras stihiju esmu izbaudījis daudz. Atceros Daugavas muti ar laiviņu jūrā, tā iepazinu bezgalību. Sacēlās vētra, un tad es gar molu airējos garām, vajadzēja lielu līkumu mest, lai viļņi neuzmet uz mola gala, tur pie betona klučiem, tas bija briesmīgi, dullis varēja nolūzt vai kas, es viens pats laivā, tāds pusauga zēns, tas bija diezgan dramatiski. Iegriezu Daugavā, tad bija patīkama sajūta.
Citreiz filmēšanas laikā uznāca vētra, kuģus nelaida jūrā, zvejnieki dzēra saldo vīnu un bija stingri burās. Saldo vīnu ar ceptam reņģēm. Un konfektes. Īstie zvejnieki. Kad laida jūrā, kuģis vēl atsitās pret jūras dibenu pie mola. Kuģis bija no koka un tā nodunēja kādas trīs reizes. Vilnis paceļ augšā un triec lejā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!