Bonds, Džeimss Bonds! Seši leģendārā aģenta 007 lomas atveidotāji  (51)

Portāls ”Delfi” iepazīstina ar visiem sešiem slavenā britu aģenta 007 lomas atveidotājiem. Tostarp ir gan par pasaulē vispazīstamāko Bonda lomas atveidotāju atzītais Šons Konerijs, gan reti kuram zināmais Džordžs Lazenbijs. Joprojām saglabājas intriga, vai Daniela Kreiga trešā filma arī kopumā būs uzskatāma par finansiāli visveiksmīgāko. Līdz šim šis rekords pieder filmai ”Zeltacs”, kurā galveno lomu spēlēja Pīrss Brosnans.

Visi Džeimsi Bondi:

Skotu aktieris Šons Konerijs ir pirmais un pasaulē arī vispazīstamākais Džeimsa Bonda lomas atveidotājs. Un ne velti – viņš piedalījies kopumā septiņu bondiādes filmu uzņemšanā. Viņa kontā ietilpst ”Doktors Nē” (1962. gads), ”No Krievijas ar mīlestību” (1963. gads), ”Zelta pirksts” (1964. gads), ”Zibenslode” (1965. gads), ”Tu dzīvo tikai divreiz” (1967. gads) un ”Dimanti ir mūžīgi” (1971. gads), kā arī filmas ”Zibenslode” pārstrādātā versija ”Nekad vairs nesaki nekad ” (1983. gads).

Aktiera karjera Konerijam sākās visai nejauši. Augumā garais (1,88 m) jauneklis uzauga vienkāršā strādnieku ģimenē un pats jau kopš pusaudža gadiem meklēja vienu gadījuma darbu pēc otra. Viņš 23 gadu vecumā saņēma uzaicinājumu savu profesionālo karjeru veidot futbolā, taču atteicās. Konerijs vēlējās kļūt bagāts un viņaprāt karjera, kura beidzas ap 30 gadu vecumu, to nenodrošina.

Viens no atteikuma iemesliem bija arī nesen uzsāktais palīgstrādnieka darbs Glāzgovā esošajā Karaļa teātrī. Konerijs vēroja jauno aktieru proves, līdz pats sāka uz tām iet. Sākotnēji filmējies dažādās trešā plāna lomās, bet 1958. gadā 28 gadu vecumā ieguva galveno lomu filmā ”Citā laikā, citā vietā.” Vēl pēc pāris gadiem viņu pamanīja un uzaicināja filmēties pirmajā filmā par Džeimsu Bondu.

Detektīvromānu sērijas autoram un Džeimsa Bonda tēla radītājam Īanam Flemingam sākotnēji nav patikusi režisora izvēle Bondu likt attēlot prastajam mačo Šonam Konerijam. Viņš teicis, ka Bondam jāizskatās pēc varoņa, nevis pārauguša kaskadiera. Režisors Terenss Jangs gan šos iebildumus nav ņēmis vērā, bet izmantojis katru brīdi, lai Konerijam mācītu manieres. Tieši Jangs esot iemācījis viņam staigāt, runāt un ēst, kā to dara elegantais aģents 007.

Pēc bondiādes filmām viņš piedalījies vēl daudzās citās, tostarp par lomām vairākās no tām iegūstot prestižas balvas. Viņš gan vienmēr meklējis iespējas vēl piepelnīties, piemēram, filmējoties reklāmās.

2000. gadā aktieris paziņoja par aiziešanu pensijā, tostarp atsakoties no burvja Gendalfa spēlēšanas triloģijā ”Gredzenu pavēlnieks”. Viņam tika piedāvāts par lomu saņemt līdz 15% no visiem kases ieņēmumiem, taču viņš atteicies, jo ”nesapratis scenāriju”. Kad triloģija guvusi milzu panākumus un viņš sapratis, ka, atsakoties no filmēšanās tajā, zaudējis aptuveni 400 miljonus ASV dolāru, viņš piekritis filmēties citā filmā - ”Lielisko džentlmeņu līga”. Tās scenāriju viņš arī ”neesot sapratis.” Pēc tās Konerijs gan vairs nav filmējies.

Aktieris 2000. gadā tika iecelts bruņinieku kārtā un vairākkārt atzīts par ”lieliskāko dzīvo skotu”. Žurnāls ”People” 1989. gadā viņu titulēja par ”seksīgāko dzīvojošo vīrieti”, bet 1999. gadā viņš Lielbritānijā notikušā aptaujā atzīts par ”gadsimta seksīgāko vīrieti”.

Džordžs Lazenbijs dažkārt tiek saukts par pašu neveiksmīgāko Bondu, jo filmējies tikai vienā bondiādes filmā - 1969. gada ”Viņas augstības slepenajā dienestā”. Lai gan publika bijusi sajūsmā par jauno Bonda iemiesotāju, no tālākas filmēšanās aktieris atteicies pats.

Dzimis un audzis Austrālijā Lazenbijs uz Londonu pārcēlās 1963. gadā un turpinājis nodarboties ar automašīnu tirdzniecību, ko iepriekš darījis arī savā dzimtajā zemē. Drīz vien viņu ievēroja un aicināja kļūt par modeli. Pēc dalības ”Big Frie Chocolate” reklāmā viņš kļuva atpazīstams visā Anglijā un Bonda filmas producents viņu uzaicināja atnākt uz noklausīšanos.

Vēlāk topošās filmas režisors Pīters Hants presei teica, ka esot meklējuši un atraduši kādu, kas izstaro seksuālo pievilcību. ”Pagaidiet, kad sievietes viņu ieraudzīs uz ekrāniem... Es gan nesaku ka viņš ir aktieris. Pastāv milzīga atšķirība starp aktieri un filmu zvaigzni,” solījis Hants.

Lazenbijs gan vēl pirms filmas pirmizrādes paziņoja, ka nekad vairs Bondu nespēlēs, jo pret viņu izturējušies kā pret ”nedomājošu”. Režisors pat brīžiem nav pa tiešo runājis ar aktieri, bet norādījumus nodevis citiem, kam tie bijuši jāpasaka Lazenbijam, turklāt neesot ņemts vērā neviens aktiera ieteikums. Pēcāk, filmu montējot, kādā epizodē viņa sakāmo pārrunā pāri kāds cits aktieris, kas ir ārkārtīgi rets gadījums, ja vien tā nav maznozīmīga loma vai aktierim angļu valoda nav dzimtā.

Aktieris uz pirmizrādes laiku jau bija ataudzējis garus matus un bārdu un norādīja, ka Džeims Bonds viņam ir pagātne, ko vēlētos aizmirst. Vēlāk viņš pievērsies aktiermākslas studijām un filmējies dažādās mazpazīstamās filmās un seriālos. 1971. gadā viņš vēlreiz interesējies par iespēju tomēr spēlēt Bndu, bet viņa lūgums noraidīts. Džordža Lazenbija vārds vēlāk vairākkārt minēts kā apzīmējums ”aizmirstajiem aktieriem”.

Tāpat kā Šons Konerijs, arī Rodžers Mūrs Džeimsa Bonda lomu spēlēja septiņas reizes. Viņa kontā ir tādas bondiādes filmas kā ”Dzīvo un ļauj mirt” (1973. gada filma), ”Vīrs ar zelta ieroci” (1974. gada), ”Spiegs, kurš mani mīlēja” (1977. gada), Mēnesgājējs (1979. gada), ”Tikai tavās acīs” (1981. gada), ”Astoņkājis” (1983. gada) un ”Skatiens, kas nogalina” (1985. gada).

Pretēji saviem priekšgājējiem Rodžers Mūrs, pirms kļūšanas par aģentu 007, bija gan bagāts, gan slavens. Viņš ilgus gadus kā galveno lomu atveidotājs bija filmējies britu spiegu trillera sērijās ”Svētais”, kā arī televīzijas kulta seriālā ”Pārliecinātāji”.

Kad tika izsludināta aktieru meklēšana Bonda lomai gaidāmajā filmā ”Dzīvo un ļauj mirt”, Mūrs tika izraudzīts lomai, taču bija spiests nomest svaru. Lai gan tāpat kā Konerijs viņš britu aģentu spēlējis septiņas reizes, Rodžers Mūrs uzskatāms par ilglaicīgāko aktieri, jo šajās filmu sērijās filmējies divpadsmit gadus.

Viņš ir arī vecākais aktieris, kas jebkad spēlējis 007. Kad iznāca pirmā bondiādes filma ar viņa piedalīšanos, aktieris nupat bija nosvinējis 45 gadu jubileju, bet, aizejot pensijā, Mūrs bija jau 58 gadus vecs. Aktieris gan nekad tā arī nav aizgājis no kino. Jau filmējoties Džeimsa Bonda filmās, viņš pamanījās vienlaikus piedalīties arī vairāk kā desmit citu filmu, bet pēdējā filma ”Ziemassvētku princese” ar viņa piedalīšanos uz ekrāniem iznāca pērn.

Pēc Rodžera Mūra paziņošanas par iešanu pensijā nākamajām divām filmām - ”Dzīvās ugunis” (1987. gada) un ”Tiesības nogalināt” (1989. gada) Džeimsa Bonda lomai tika izvēlēts Timotijs Daltons. Latvijā aktieris plašāku atpazīstamību ieguva miniseriāla ”Skārleta” dēļ, kurā atveidoja Reta Batlera lomu.

Daltons sešpadsmit gadu vecumā pēc emocionāli spēcīgā iestudējuma ”Makbets” noskatīšanās saprata, ka viņu saista aktiera karjera. Viņš iestājās Karaliskajā aktiermākslas akadēmijā, bet to pameta, jo pievienojās Birmingemas teātra trupai. Drīz vien viņš sāka filmēties, tostarp jau 18 gadu vecumā tēloja svarīgas lomas dažādās populārās kinofilmās.

Jaunajam aktierim Džeimsa Bonda loma piedāvāta jau salīdzinoši agri – septiņdesmito gadu sākumā, kad viņš nesen bija pārkāpis divdesmit gadu slieksni. Viņš gan no šī piedāvājuma atteicies, jo nevēlējies pārņemt lomu no Šona Konerija, kurš pēc paša Daltona domām bija daudz talantīgāks, turklāt ievērojami vecāks.

1986. gadā, meklējot jauno Bondu, Daltons tika atkārtoti uzrunāts, jo Pīrss Brosnans nebija pieejams viņa noslēgto kontraktu dēļ. Aktieris piekrita un filma ”Dzīvās ugunis” kļuva par kases grāvēju, ieņēmumiem pārsniedzot divu iepriekšējo Mūra filmu ienākumus kopā ņemot. Arī nākamā filma uzskatāma par veiksmīgu, taču pašā galvenajā kino tirgū – ASV tās panākumi bija sliktāki, jo ”Tiesības nogalināt” iznāca gandrīz vienlaikus ar filmām ”Indiana Džounss un pēdējais krusta gājiens”, ”Nāvējošais ierocis 2” un Tima Bērtona filmu ”Betmens”.

Lai gan līgums paredzēja, ka Timotijs Daltons spēlēs vēl vismaz vienu filmu un 1990. gadā pat tika sākta tās filmēšana, tā tika atlikta filmu kompānijas tiesu procesu dēļ. Vēlāk, pēc turpat piecu gadu pārtraukuma filmu studija bija gatava turpināt darbu, taču Daltons atteicās.

Viņš bondiādes vēsturē iegājis kā viens no nopietnākajiem Bondiem. Viņš ar savu aktierspēli vēlējās uzsvērt slepenā aģenta smago darbu, nevis ”lēkāt tehno-popa fantāziju filmās”.

Pīrss Brosnans Latvijā un daudzās citās bijušā padomju bloka valstīs bija pirmais Džeimss Bonds, ko varēja iepazīt uz lielajiem ekrāniem. Viņš slavu bija ieguvis jau iepriekš, no 1982. līdz 1987. gadam spēlējot Remingtonu Stīlu tāda paša nosaukuma ASV detektīvseriālā.

Brosnanam Džeimsa Bonda lomu pirmoreiz piedāvāja jau 1985. gadā pēc tam, kad par aiziešanu pensijā paziņoja Rodžers Mūrs. Viņš gan no tās bija spiests atteikties, jo kontrakts paredzēja, ka vēl vismaz gadu viņam jāturpina filmēties līdzšinējā detektīvseriālā. Pēc tā viņš piedalījās vairākās mazāk zināmās filmās, līdz 1994. filmas veidotāji paziņoja, ka nākamajā filmā – ”Zeltacs” – Bonda lomu tēlos Brosnans.

Filma iznāca nākamajā gadā un kļuva par ceturto lielāko kases grāvēju kino vēsturē, tās veidotājiem ienesot 350 miljonus ASV dolāru. Ņemot vērā inflāciju, tā līdz šim brīdim uzskatāma par finansiāli veiksmīgāko bondiādes filmu. Arī divas nākamās - ”Rītdienas nekad nepienāks” (1997. gada) un ”Ar pasauli nepietiek” (1999. gada) bija veiksmīgas un līguma ietvaros viņš tēloja aģentu 007 arī ”Mirsti citu dienu” (2002. gada).

Pēc šīs filmas iznākšanas viņš publiski pauda cerību, ka līdzīgi kā Šons Konerijs, varēs filmēties vismaz sešās Bonda filmās (1983. gada filma ar Konerija piedalīšanos nereti netiek uzskatīta par filmu sērijas sastāvdaļu). 2004. gadā pēc ilgām sarunām ar filmas veidotājiem, viņš pats no lomas atteicās, bet pēc gada vēlreiz apliecināja, ka viņam ”Bonds ir pagātne”.

Drūmākais no Bondiem, kā Daniels Kreigs nereti tiek dēvēts, pirmo reizi uz lielajiem ekrāniem arī Latvijā parādījās jau 2001. gada filmā ”Lara Krofta: kapeņu laupītāja” kā supervarones mīlnieks. Ārpus Lielbritānijas gan reti kurš viņu atcerējās, kad 2005. gadā tika paziņots ka velsiešu aktieris spēlēs Džeimsu Bondu.

Līdz šim Daniels Kreigs ir piedalījies jau trīs veiksmīgu bondiādes filmu tapšanā - ”Kazino ”Royale””, ”Mierinājuma Kvants” un ”Operācija ”Skyfall””. Turklāt pirmā no tām filmas veidotājiem ienesusi rokordlielu – 600 miljonu ASV dolāru – peļņu (ja ņem vērā inflāciju, vēl lielāku peļņu ienesa ”Zeltacs”, kas 1995. gadā nopelnīja 350 miljonus ASV dolāru).

Pēc paziņošanas, ka Bondu spēlēs Kreigs, pret to sākās plaši protesti internetā un tika pat vākti paraksti. Arī vairāki kinokritiķi norādīja, ka salīdzinoši īsais (1,78 m) un blondais aktieris neatbilst izskatīgā tumšmata Džeimsa Bonda tēlam. Par Daniela Kreiga apstiprināšanu lomai gan iestājās daudzi citi, tostarp visi iepriekšējie Bonda lomas atveidotāji.

Kreigs ir vairākkārt izteicies, ka viņš joprojām nav pārliecināts, vai viņa spēlētais tēls ir ļaunais vai labais, jo ”galu galā viņš ir tikai slepkava”. Viņa paša elks esot Šons Konerijs, taču viņš to necenšoties atdarināt.

Šā gada septembrī kļuva zināms, ka Daniels Kreigs parakstījis līgumu par dalību vēl vismaz divās bondiādes filmās.