Velta, Māra, Marta...Piecas populāras Lilitas Ozoliņas kino lomas  (109)

Aktrise, kura pirmdien, 19. novembrī, atzīmēs savu 65 gadu jubileju, karjeru uzsāka 1966. gadā Jāņa Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī. Jau pēc gada viņa saņēma savu pirmo lielo kinolomu - Veltu, režisora un sava studiju pasniedzēja Aloiza Brenča režisētajā spēlfilmā "Kad lietus un vēji sitas logā".

Kopš tā laika Ozoliņa filmējusies gandrīz katru gadu, līdz pat 1990. gada filmai "Maija un Paija", kurā spēlēja Maijas pamāti Pati. Vēlāk viņa filmās piedalījusies neregulāri. Pēc PSRS sabrukuma aktrise pameta darbu Rīgas Kinostudijā, bet turpināja spēlēt dažādos teātros, tostarp arī Latvijas Nacionālajā teātrī un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Sveicot aktrisi viņas dzimšanas dienā, portāls "Delfi" aicina atcerēties piecas populāras Lilitas Ozoliņas atveidotās kino varones Rīgas Kinostudijas uzņemtajās filmās.

Tobrīd divdesmit divus gadus vecajai Lilitai Ozoliņai lomu savā topošajā filmā "Kad lietus un vēji sitas logā" piedāvāja viņas studiju pasniedzējs Aloizs Brenčs. Jaunā aktrise tobrīd  bija strādājusi Jāņa Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī tikai nepilnu gadu, taču viņai filmā uzreiz tika piedāvāta viena no galvenajām lomām.

Dramatiskā filma "Kad lietus un vēji sitas logā" uzņemta pēc Arvīda Griguļa dokumentālā romāna ar tādu pašu nosaukumu. Notikumi tajā risinās pēckara gados, un galvenā sižeta līniju veido no ārzemēm iesūtīta izlūkdienesta darbinieka Leinasara liktenis.

Viņa uzdevums ir nodibināt sakarus ar Karnīša vadīto mežabrāļu grupu.Saprotot, ka Karnīša vīri viņam neuzticas, kā arī tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, viņš pamazām aptver, ka viņa situācija ir bezcerīga. Liela nozīme viņa notikumu vērtējumā ir Lilitas Ozoliņas spēlētajai Vidzemes tirgus pārdevējai Veltai, kas liek izlūkam labāk izprast dzīvi, kas ir ap viņu.

Jau ziņots, ka notiek darbs pie dokumentālās filmas "Kad lietus un vēji sitas logā 2" uzņemšanas, kurā režisors Pēteris Krilovs vēlas atklāt agrākajā filmā neparādīto čekas iesaisti.

1975. gadā, pēc veiksmīgajām filmām "Vella kalpi" un "Vella kalpi Vella dzirnavās", to režisors Aleksandrs Leimanis nolēma veidot trešo šādā stilistikā ieturētu kinodarbu. Jaunajā filmā viņš galveno - daiļās un ņiprās latvju zeltenes Māras lomu uzticēja Lilitai Ozoliņai.

Muzikālā komēdija stāsta par 17. gadsimta Kurzemi, Kurzemes hercogu saimniekošanas laiku, taču vienkāršie zemnieki cieš no vācu muižkungu patvaļas. Lilitas Ozoliņas spēlētās Māras sirdi ir noskatījis vietējais muižnieks, kā dēļ dzimtļaudis regulāri izjūt viņa pārestības.

Sociālā drāma "Cīrulīši", ko režisors Oļģerts Dunkers 1980. gadā uzņēma pēc tāda paša nosaukuma Harija Gulbja lugas motīviem, stāsta par mātes un pieaugušo bērnu attiecībām un viņu dzīves vērtībām.

Zelmai (Velta Līne), kura visu mūžu nodzīvojusi savās lauku mājās "Cīrulīši", jāpārceļas pie viena no saviem bērniem. Vecajā mājā sabrauc visi ģimenes locekļi - dēls Elmārs, Rīgas laikraksta žurnālists ar sievu, zinātnisko darbinieci Vizmu (Lilita Ozoliņa), dēls Raimonds, kaimiņu kolhoza vadītājs un meita - ārste, kura dzīvo netālu no mātes.

Ģimene vienā vakarā atminas gan bērnību, gan mirušo tēvu, taču visvairāk liek domāt par bērniem, kas vienā sētā auguši un to pašu roku auklēti, izauguši tik atšķirīgi. Zelma "Cīrulīšus" nolemj nepamest.

Režisora Aloiza Brenča uzņemtā daudzsēriju filma "Ilgais ceļš kāpās" tiek uzskatīts par Lilitas Ozoliņas zvaigžņu stundu. Martas loma no 1980. līdz 1981. gadam uzņemtajā mākslas filmā viņai atnesa PSRS Valsts prēmiju un nepārejošu slavu vēl līdz pat šai dienai.

Zvejnieka dēla Artūra Bangas (Jozs Kiseļus) un saimnieka meitas Martas Ozolas mīlas stāsts risinās no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām līdz pat astoņdesmitajiem gadiem. Abu zvejnieku ciemata iedzīvotāju mīlestību izšķir karš, kas viņus aizved pavisam atšķirīgos virzienos - Marta nonāk Sibīrijā, bet Artūrs - sarkanajā armijā.

Brenčs filmā veiksmīgi atklāj cilvēku rīcības motivāciju, kā arī indivīda un sabiedrības konfliktu. Vienīgo kritiku filma mūsdienās izpelnās par vēstures notikumu interpretācija, kas tolaik tika pielāgota oficiālās ideoloģijas prasībām.

Filmas "Zītaru dzimta" uzņemšanas laukumā 1989. gadā kārtējo reizi tikās režisors Aloizs Brenčs un viņa paša reiz kino pasaulē ievestā Lilita Ozoliņa. Filma ir Viļa Lāča romāna "Vecā jūrnieku ligzda" ekranizācija, kurā atspoguļota Pirmā pasaules kara izraisītā Zītaru dzimtas traģēdija.

Scenārijā līdz ar karu mainās kapteiņa Andreja (Eduards Pāvuls) un viņa sievas Alvīnes (Lilita Ozoliņa) un viņu bērnu dzīves. Viens no bērniem aiziet uz fronti, cits pazūd jūras braucienos. Nevēlēdamies dzīvot vācu armijas okupētajā teritorijā, Zītari evakuējas uz Krieviju. Tur viņus sagaida smagi dzīves apstākļi un Krievijas pilsoņu karš. Ozoliņas spēlētā Alvīne un viņas vīrs Latvijā vairs neatgriežas. Savukārt jaunie Zītari pēc atgriešanās spiesti pārdot visu palikušo mantu un tēva mājas.

Vilis Lācis pēc padomju okupācijas sākuma romānu pārrakstīja, to nosaucot par "Zītaru dzimtu" un no tā lapām dzēšot komunistu pāridarījumus romāna varoņiem. Tā, piemēram, vecā kapteiņa Andreja bojāeju romāna politkorektajā versijā izraisa koka uzkrišana, taču sākotnējā romānā, kā arī filmā, viņš iet bojā lielinieku veiktās spīdzināšanas dēļ.