Blaumaņa mantojums: sešas rakstnieka iedvesmotās filmas  (61)

Portāls "Delfi" iepazīstina ar sešām filmām, tostarp vienu animācijas filmu, kuras tapušas iedvesmojoties no Blaumaņa daiļrades vai tieši ekranizējot viņa darbus.

Latvijas kino darboņiem 1955. gadā pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara radās iespēja pašiem patstāvīgi uzņemt mākslas filmu. Režisors Leonīds Leimanis, izmantojot šo iespēju, piesaistīja otru režisoru Pāvelu Armandu, lai kopīgi veidotu darbu, kas vienlaikus attēlotu latviskumu un, atbilstoši ideoloģiskajam uzstādījumam, arī šķiru atšķirības. Tam par pamatu viņi izmantoja vairākas Rūdolfa Blaumaņa noveles – "Salna pavasarī", "Raudupiete" un "Laimes klēpī".

Galvenā sižeta līnija filmā tiek aizgūta no "Salnas pavasarī", vēstot par nelaimīgo mīlestību starp kalponi Madaru un kalpu Andru. Viņu laimi izjauc Madaras aprēķins mantas dēļ apprecēt veco un bagāto "Mālnieku" māju saimnieku Miglu. Madara saimnieces godā kļūst aizvien skarbāka, tostarp konfliktē ar māsu un pēc vecā vīra nāves ļauj iet bojā savam dēlam Matīsiņam, domājot, ka viņš ir galvenais traucēklis attiecību atjaunošanai ar Andru. Neieguvusi cerēto, Madara padara sev galu, izmisumā metoties Daugavā.

Lai gan Madaras lomai sākotnēji uz provēm tiek aicināta Velta Līne, abi režisori lomu tomēr piešķīra Zigrīdai Stungurei. Līdzīgi mazāk zināmais Oļģerts Krastiņš tika pie Andra lomas, lai gan uz provēm bija aicināti arī Gunārs Cilinskis un Valdemārs Zandbergs. Miglu filmā tēlo Žanis Kopštāls, bet mazā Matīsiņa loma uzticēta Leimaņa dēlam Gundaram Leimanim. Jaunajai režisora atvasei filmēšanās izvēršas visai smaga, jo slīkšanas aina vien tiek filmēta divas dienas.

Pilnmetrāžas melnbaltā filma demonstrēta arī 1956. gada Venēcijas kinofestivālā.

Leonīds Leimanis pēc "Salnas pavasarī" panākumiem pēc aptuveni desmit gadiem uzņēma vēl vienu Rūdolfa Blaumaņa daiļradē balstītu darbu. 1966. gadā tapa "Purva bridējs", kuras scenārijs tika veidots pēc slavenā Kristīnes un Edgara mīlasstāsta Blaumaņa novelē "Purva bridējs" un lugā "Ugunī" motīviem. Scenārijā izmantoti arī stāsta "Atriebšanās", kā arī lugas "Pazudušais dēls" elementi.

Līdzīgi kā "Salnā pavasarī", arī šajā filmā saglabāta Blaumaņa darbos attēlotā 19. gadsimta vide un tai raksturīgā sadzīve. Filmas sižetā kučieris Edgars ir iemīlējis vešerienes meitu Kristīni, taču temperamentīgā rakstura dēļ neiepatīkas viņas mātei. Situāciju pasliktina staļļa puisis Sutka un muižas sulainis Vīskrelis, kuri Edgaru mēģina pavedināt uz dzeršanu un draudzību ar krogusmeitu Matildi. Kristīni tikmēr bildina bagātais saimnieks Akmentiņš, un viņa piekrīt kāzām. Tomēr pie altāra, ieraugot Edgaru, Kristīne tomēr Akmentiņam atsaka.

Lai gan režisors tiek pelts par pārlieku brīvu stāsta interpretāciju, atkāpjoties no tradicionālā noveles sižeta un uzsvērot galveno varoņu attiecību kaislīgumu, to tēlotāji – Vija Artmane un Uldis Pūcītis –ieguva Baltijas, Baltkrievijas un Moldāvijas kinofestivāla diplomu kā labākais aktieru duets.

Savukārt pats kinodarbs aptuveni desmit gadus saglabāja skatītākās latviešu filmas statusu. PSRS teritorijā to noskatījās teju 27 miljoni skatītāju, turklāt tā tika pārdota arī daudzām pasaules valstīm.

Ārpus Latvijas teritorijas gan filma tika demonstrēta ar nosaukumu "Edgars un Kristīne", kas bija pamatots ar labskanību.

Režisors Gunārs Piesis bija pirmais, kurš saskatīja iespēju salīdzinoši īso Rūdolfa Blaumaņa noveli "Nāves ēnā" pārvērst par pilnmetrāžas filmu. Stundu un deviņpadsmit minūtes garajā spēlfilmā viņš spilgti attēlo Blaumaņa aprakstīto traģēdiju, kad trīspadsmit vīri un nepilngadīgs puika uz atlūzuša ledus gabala tiek dzīti arvien tālāk jūrā.

Izsīkstot pārtikas un dzeramā ūdens krājumiem uz kailā ledus gabala pamazām atklājas visu uz tā esošo cilvēku raksturi. Emocionāli smagās lomas izspēlē Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Pēteris Šogolovs, Kārlis Sebris, Alfrēds Videnieks, Ģirts Jakovļevs, Vaironis Jakāns, Egons Beseris, Edgars Liepiņš un citi.

Spēlfilma "Nāves ēnā" tiek vērtēta kā Gunāra Pieša izcilākais darbs (viedokļi gan dalās, ņemot vērā labās atsauksmes arī par filmu "Pūt Vējiņi" (1973.)). Tam par iemeslu ir gan tajā atainoto norišu traģiskums, gan sarežģītais dramaturģiskais materiāls.

Pats režisors savulaik laikrakstam "Rīgas Balss" atzinis, ka nav viegli atrast vēl ko grūtāk ekranizējamu par šo noveli. "Darbības vieta ir ierobežota, sižets nav saistošs, nav vides maiņas - nekā no tā, kas nepieciešamas aizraujošai filmai," klāstījis Piesis. Tiesa, filmā, atšķirībā no oriģinālā darba, sižeta dažādošanai ir redzami arī kadri, kas atspoguļo norises krastā, tostarp uz ledus gabala dreifējošo zvejnieku atmiņas un krastā palicēju reakciju.

Par pamatu ņemot populāro Rūdolfa Blaumaņa lugu "Indrāni", režisori Aleksandrs Rusteiķis un Alfreds Amtmanis-Briedītis 1928. gadā uzņēma mēmo spēlfilmu ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan filmas tapšanu tolaik apmaksāja Izglītības ministrija, līdzekļu trūkuma dēļ tās tapšana esot pārtraukta, bet līdz mūsdienām saglabājies vien 11 minūšu īss filmas fragments.

Pie klasiskās latviešu drāmas ekranizācijas 1991. gadā pievērsās arī Gunārs Cilinskis, kuram tā bija arī pēdējā filma. Viņš pats tai rakstījis arī scenāriju, balstoties uz Blaumaņa atspoguļoto jaunās Indrānu paaudzes konfliktu ar veco paaudzi.

Filmā tāpat kā oriģinālajā darbā vecāki dzīvo ilūzijās, ka viņu dēls Edvarts reiz pārņems saimniekošanu "Indrānu" saimniecībā. Plāni mainās, kad viņš par sievu apņem vecākiem netīkamo Ievu. Jaunais pāris gan ar viltu "Indrānus" saņem. Jaunais pāris ir čakls un taupīgs, taču tādēļ pat liedz Indrānu mātei siena laikā ņemt zirgu, lai dotos pie ārsta. Konflikts abu paaudžu starpā aug līdz vecie tiek nosūtīti dzīvot uz pirtiņu. Konfliktā zaudē veco Indrānu cilvēciskās attiecības, kuras līdz ar sevi nes atpalikušu saimniekošanu, taču uzvar jauno daudz spējīgākā saimniekošana, taču līdz ar to arī necilvēcīgās attiecības.

Animācijas filma "Velniņi" veidota studijā "Rija" pēc tāda paša nosaukuma Rūdolfa Blaumaņa pasakas motīviem. Līdz tam popularitāti televīzijā bija iemantojis arī kāds 1981. gadā veikts leļļu teātra izrādes "Velniņi" ieraksts (video apakšā).

Nepilnu pusstundu garās multfilmas režisore ir Inga Riba, scenārija autori - Rasa Eglīte un Agris Redovičs, galvenais mākslinieks - Edgars Folks, bet tēlu mākslinieks - Roberts Cinkuss. Burlaku balsis savukārt ieskaņoja slavenie "radio SWH" dīdžeji Fredis jeb Andris Freidenfelfs un Ufo jeb Kaspars Upacieris. Citās lomās dzirdamas arī Lailas Kirmuškas, Katrīnes Pasternakas, Eduarda Pāvula un Harija Ozola balsis.

Multfilmā izstāstīts Blaumaņa pasakas scenārijs, kurā divi nebēdnīgi velniņi nonākuši virszemē un par katru cenu cenšas ieriebt kādam labam saimniekam. Viņu nodomi gan cieš neveiksmi, jo, lai ko viņi darītu, it viss viņu upurim nāk tikai par labu. Liktenis abiem delveriem liek nokļūt pie princeses, pie kuras velnēni saprot, ka tieši labo darbu darīšana rada prieku.

Pirms diviem gadiem ekrānus sasniedza pēdējā Rūdolfa Blaumaņa iedvesmotā filma "Rūdolfa mantojums". Tās režisors Jānis Streičs pats atzīst, ka tā ir viņa veltījums Blaumanim ar visai patvaļīgu interpretāciju par notikumiem, kas risinās, kad lugas "Skroderdienas Silmačos" varoņi ir vēl pavisam jauni.

Filmā viņiem doti citi vārdi, turklāt pati filmas darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim - 19. gadsimta vietā ir redzams 20. gadsimta sākums. Režisors norāda, ka ideju filmai guvis, studējot Blaumani un atrodot attālu saikni ar kādu Rūdolfu (filmā Rūdolfs Rūdups), kas varētu būt vectēvs kādam Silmaču varonim.

Sižets veidots pacilāti tautiskā garā, attēlojot laiku, kad augusi zemnieku vēlme un varēšana visos veidos pārspēt pat muižniekus. Vecais Rūdups ir viens no tādiem,kurš ar savu bagātību un lepnību kaitina vietējo baronu. Filmā viņš iemīl kalponi Emīliju, kuras dēļ gatavs uz visu, bet viņa mīl viņa krustdēlu Kārlēnu. Mīlestība pārvēršas divu radinieku cīņā par Emīlijas sirdi.

Galvenās lomas atveido Romualds Ancāns, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Dainis Gaidelis, Velta Straume, Venta Vecumniece, Jānis Paukštello un Uldis Dumpis. Tā kļuvusi par trešo dārgāko latviešu spēlfilmu pēc "Rīgas sargiem" un "Sapņu komandas 1935", izmaksājot 1,4 miljonus latu.