Vērtējums:
Abu Norda filmu galvenos varoņus – zēnus – saista tendence ikdienišķus jautājumus risināt, sagādājot sev lielas problēmas, kuras filmas gaitā, uzņemot apgriezienus, izslīd no viņu kontroles. Šoreiz šķietami neliels un bērnišķīgs nedarbs un piezīme dienasgrāmatā 13 gadīgo Raimondu noved līdz ķibelēm, kuras nopietnības ziņā daudz neatpaliek no tām, ar kurām sastopas "Amatiera" galvenais varonis Viktors, naudas meklējumos uzsākot narkotiku tirgošanas biznesu.
No dienasgrāmatas izplēsta piezīme par klases meiteņu nerrošanu un strīds ar mammu, Raimonda prātā pārvēršas par pietiekamu iemeslu, lai bēgtu prom no mājām un pavadītu vakaru štābiņā - glaunā Vecrīgas dzīvoklī, kura atslēgas nočieptas no drauga mammas - apkopējas. Bēgt aiz bailēm, spītības un nevēlēšanās sagādāt rūpes. Raimonda mammai, kura dēlu audzina viena, arī neiet viegli – lai uzturētu ģimeni daudz jāstrādā, jātiek galā ar pusaudžu zēna nedarbiem, un visam pa vidu vēl jāatrod laiks sev. Galu galā Raimonda došanās prom no mājas uzblīst par nepatikšanu ķēdi, kurā iesaistīti arī likumsargi, un, šķiet, ka risināt radušos situāciju spēj vairs tikai pieaugušie, šajā gadījumā, mamma ar savu neizmērojamo mīlestību un sapratni.
Lai gan Norda "Mammu, es tevi mīlu" Berlīnes kinofestivālā šonedēļ startē bērniem un jauniešiem domāto filmu programmā, tā ir ne mazāk interesanta arī pieaugušo auditorijai. Galu galā stāsts nav tik daudz par bērnu darbiem un nedarbiem, bet ģimeni un tās vērtību. Turklāt jaunajam režisoram ir izdevies par šo tik ļoti delikāto tēmu runāt nevis portretējot laimīgo un ideālo ģimeni, bet attēlojot, lai gan pārspīlēti saasinātu notikumu attīstību, tomēr dzīvei pietuvinātu attiecību modeli, kurš vienlīdz labi attiecināms gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Lielajiem, ne tikai ļaujot atcerēties bērnību, kad katrs sīkums tiek uztverts kā neliels pasaules gals, bet arī liekot saskatīt, ka ar pieaugšanu ne vienmēr mainās problēmu risināšanas modelis. Mērena vēlme bēgt tiklīdz lietas neiet tā kā plānots saglabājas vienmēr.
Kvalitatīvais un saistošais scenārijs, kurš neilgajā filmas laikā – pusotrā stundā – spēj noturēt spriedzi un intrigu, arī šoreiz ir paša Norda veikums. Tiesa gan "Mammu, es tevi mīlu" ir vietas, kurās dialogi saķeras un izskan nedaudz samāksloti, it īpaši brīžos, kad sarunas risinās skolā starp bērniem. Tomēr to līdzsvaro uzteicamā Raimonda lomas attēlotāja Kristofera Konovalova spēle, kas organiski atbilst vidusmēra skolas zēna – nedaudz razbainieka - lomai.
Filmas vide – viegli atpazīstamās Rīgas ielas, vidusslāņa un bagātnieku Vecrīgas dzīvokļi, privātmāju un nedraudzīgāki pilsētas rajoni, kā arī to iemītnieki, ar kuriem sastopas Raimonds, prasmīgi iemūžina sociālo realitāti, kurā dzīvojam. Liela daļa darbības norisinās uz ielas, vienlaicīgi atzīmējot gan pilsētas bērnu dzīvi, kuras ietvaros liela daļa laika tiek aizvadīta ārpus mājas, kā arī to, cik tomēr svarīga šajā teju piespiedu patstāvīgajā dzīvē ir ģimene un tās atbalsts.
Jāņa Norda "Mammu, es tevi mīlu" gluži tāpat kā "Amatieris" ir neizskaistināts un trāpīgs stāsts par to, kā dzīvojam un kas mums šķiet svarīgs, lai gan ikdienā tam bieži nepievēršam vērību. Neskatoties uz to, ka filma neizceļas ar savdabīgu kino valodu, to ir prieks skatīties augstās kvalitātes dēļ - netrūkst pievilcīgu un dinamisku kadrējumu, kā arī prasmīgas montāžas. Vietējais kino, uz kuru noteikti jādodas un jāņem līdzi mamma!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!