Aktieri, kuru mājās ir visvairāk 'Oskaru': Top 13  (37)

Kamēr citu balvu dalītāji ir dāsnāki, mūsdienās sastapt aktieri ar četrām un vairāk spožajām figūriņām tomēr neizdosies, norāda portāls "WSJ.com". Vēsturiski tāda ir bijusi tikai viena - Ketrina Hepberna, kura prestižajai balvai nominēta divpadsmit reizes, bet to saņēmusi četras reizes.

Citiem kino ļaudīm veicies daudz labāk. Piemēram, Volts Disnejs četrus "Oskarus" saņēmis 1954. gadā vien, bet visas dzīves laikā izcīnījis divdesmit divus. Papildus viņš saņēmis arī četras Kinoakadēmijas goda balvas, no kurām par multfilmu "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" animācijas filmu meistars saņēma vienu parasta izmēra statueti un septiņas mazākas.

Starp dzīvajiem visvairāk "Oskaru" mājās pārnesis vizuālo efektu mākslinieks Deniss Murens, kurš sadarbojies ar tādiem fantastikas žanra kino grandiem, kā Stīvens Spīlbergs, Džeimss Kamerons un Džordžs Lūkass. Viņš ieguvis sešus sīvā konkurencē izcīnītus "Oskarus", kā arī trīs atzinības balvas - divas par īpašiem sasniegumiem, bet vienu par tehniskajiem sasniegumiem. Savukārt astoņas balvas izcīnījis komponists Alans Mankens.

Visvairāk "Oskarus" saņēmušie dzīvie aktieri:

Merila Strīpa ieguvusi neskaitāmas balvas un nominācijas par savu ilgstošo darbu kino. Tostarp viņa ir arī rekordiste saņemto Kinoakadēmijas balvas nomināciju ziņā - 14 kā labākā pirmā plāna aktrise, trīs - kā otrā plāna.

Pirmo nomināciju talantīgā aktrise ieguva jau 1979. gadā. Turklāt viņa par veselām piecām nominācijām apsteidz Džeku Nikolsonu un Ketrinu Hepbernu, kuri dala otro vietu.

Pērn, iegūstot "Oskaru" par Mārgaretas Tečeres lomu filmā "Iron Lady", viņa kļuva par piekto aroda pārstāvi, kas ieguvis trīs Kinoakadēmijas balvas. Vēl "Oskarus" viņa saņēmusi par otrā plāna lomām filmā "Kramer vs. Kramer" (1979. gadā) un "Sophie's Choice" (1982. gadā).

Kopumā Džeks Nikolsons savas garās karjeras laikā ieguvis divpadsmit Kinoakadēmijas balvas nominācijas - astoņas par galveno lomu un četras par otrā plāna lomu, tādējādi esot visvairāk nominētais aktieris-vīrietis "Oskara" pasniegšanas vēsturē. Nikolsons var lepoties arī ar kādu citu rekordu - viņš prestižajai balvai nominēts piecās dažādās dekādēs, sākot no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem

Savus trīs "Oskarus" Nikolsons saņēmis par galvenajām lomām filmās "One Flew Over the Cuckoo's Nest" (1975. gads) un "As Good as It Gets" (1997. gads), kā arī otrā plāna lomu filmā "Terms of Endearment" (1983. gads).

Nikolsons pats ir aktīvs ASV Kinoakadēmijas loceklis, kurš ik gadu piedalās balsošanā, turklāt pēdējo desmit gadu laikā nav apmeklējis visas balvas pasniegšanas ceremonijas.

Džīns Hekmens aktiera karjerai pievērsās samērā vēlu, kad jau bija izmēģinājis dažādus gadījuma darbus. Viņš to uzsāka teātra trupā un aktiermākslas skolā "Pasadena Playhouse", kur iepazina Dastinu Hofmanu. Viņi abi ilgu laiku tika uzskatīti par "tiem, kuri neko nesasniegs".

Spītības iedvesmots, viņi devās savus sapņus īstenot uz Ņujorku, lai iekļūtu Brodveja izrādēs. Tur gan tik viegli viņi neiekļuva, tāpēc pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, vēl spēlēdams dažādos kaktu teātrīšos, viņš piestrādāja arī par šveicaru. Reiz darba laikā viņu satika "Pasadena Playhouse" instruktors, kurš apmierināts par savām pareģa spējām noteicis: "Es jau teicu, ka tu neko nesasniegsi."

Tikai dažus gadus vēlāk - 1964. gadā - viņš ieguva lomu lugā "Any Wednesday", kas viņu ļāva pamanīt arī kinoļaudīm. Vēl pēc nepilniem desmit gadiem 1971. gadā viņš ieguva "Oskaru" par galveno lomu filmā "The French Connection". Nākamo viņš ieguva divdesmit gadus vēlāk, 1992. gadā saņemdams zeltīto statueti par lomu filmā "Unforgiven".

Aktieris Roberts De Niro par kino lomām ir saņēmis kopumā septiņas Kinoakadēmijas nominācijas. No tām pēdējā ir šogad par otrā plāna lomu filmā "Silver Linings Playbook". Savukārt "Oskarus" par galvenajām lomām viņš ieguvis 1981. gadā par darbu filmā "Raging Bull" un 1975. gadā par leģendāro "The Godfather Part II".

Balvas tiešām nav saņemtas velti, jo De Niro savām lomām ziedo ne tikai aktiera talantu, bet burtiski sevi visu. Viņš savulaik pieņēmās svarā un iemācījās boksēties, lai filmētos "Raging Bull", noslīpēja zobus filmas "Cape Fear" vajadzībām un labu laiku nodzīvoja Sicīlijā, lai izprastu itāļu temperamentu, kas viņam bija nepieciešams filmējoties "The Godfather Part II". Tāpat slavenais aktieris pāris nedēļas strādāja par taksometra šoferi, lai apgūtu nepieciešamās iemaņas filmai "Taxi Driver", kā arī iemācījās spēlēt saksofonu, ko var redzēt filmā "New York, New York".

Arī aktrise Džodija Fostere kopā ar De Niro piedalījās filmā "Taxi Driver" (1976. gadā). Viņa tajā saņēma savu pirmo "Oskara" balvas nomināciju par otrā plāna lomu. Pirmo balvu gan viņa ieguva par lomu "The Accused" 1989. gadā, bet arī otru zelta statueti viņa saņēma jau visai drīz - 1991. gadā par lomu filmā "The Silence of the Lambs".

Lai gan Fostere dažādās lomās un pat reklāmās filmējusies no pavisam neliela vecuma, tieši "The Silence of the Lambs" atnesusi viņai visvairāk balvas un atzinību, kā arī vērtējama kā aktrises pirmais kases grāvējs.

Savu pirmo Kinoakadēmijas balvas nomināciju tolaik vēl pavisam jaunais aktieris saņēma par lomu savā otrajā filmā - "The Graduate" (1967. gads). Filma viņu padarīja par tā laika jauniešu superzvaigzni, kas pavēra ceļu uz aizvien jaunām lomām un ienesīgākiem līgumiem.

Pirmo Oskaru gan viņš saņēma vēl vairāk nekā desmit gadus vēlāk - 1979. gadā par vadošo lomu filmā "Kramer vs. Kramer". Arī nākamā zelta statuete tika iegūta atkal tikai vairāk nekā pēc desmit gadiem - 1988. gadā par galveno lomu filmā "Rain Man".

Hilarija Svanka ir jaunākā aktrise šajā sarakstā, turklāt, lai gan nominēta tikai divas reizes, abas no tām saņēmusi galvenās balvas. Viņa "Oskarus" ieguvusi par vadošajām lomām filmās "Boys Don't Cry" (1999. gadā) un "Million Dollar Baby" (2004.gadā).

Saņemot savu otro zeltīto statueti, viņa atzina, ka nezina, par ko tā viņai piešķirta, jo pati tikai vēlas piepildīt savas trūkumā pavadītās bērnības sapni un iejusties citu personu lomās, jo pati savā ādā nekur un nekad nav jutusies piederīga.

Arī aktrises karjera Svanka bijusi visai sūra. Par lomu "Boys Don't Cry" viņa kopumā nopelnījusi tikai aptuveni trīs tūkstošus ASV dolāru, lai gan filmas ieņēmumi sasniedza teju 12 miljonus.

Par aktiera Toma Henksa slavenāko lomu tiek atzīta viņa spēle filmā "Forrest Gump" (1994. gads). Par to viņš saņēma savu otro "Oskaru", turklāt tas notika gadu pēc pirmās zelta vīriņa figūras saņemšanas par galveno lomu filmā "Philadelphia".

Lai gan Henkss atpazīstamību ieguva jau pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, viņš savu karjeru bija sācis kā komiķis un ilgstoši nesaņēma piedāvājumus "nopietnākām" lomām. Kad viņš 80. gados mēģināja pāriet uz psiholoģiski smagākām filmām, tās visas piedzīvoja finansiālu izgāšanos. Pēc pāris gadu ilgas pauzes, kurā viņš piedalījās tikai nelielos projektos, Henkss atgriezās, lai paņemtu "Oskarus".

Aktrise Džeina Fonda saņēmusi kopumā septiņas prestižās ASV Kinoakadēmijas balvas nominācijas, bet galvenās lomas balvu saņēmusi divas reizes. Viņa ieguvusi "Oskaru" gan par vadošo lomu drāmā "Klute" (1971. gadā), kurā viņa spēlē pārī ar Deividu Sazerlendu, gan par lomu Vjetnamas kara drāmā "Coming Home" (1978. gadā).

Fonda savos vairāk kā piecdesmit aktrises karjeras gados ir saņēmusi arī neskaitāmas citas nominācijas un balvas. Turklāt ievērību viņa izpelnījusies arī ar saviem fitnesa vingrojumu video, kas izdoti vairāk nekā 17 miljonos eksemplāru un uzskatāmi par visu laiku visvairāk pārdotajām vingrošanas pamācību filmām.

Britu aktieris Daniels Dejs-Luiss jau divas reizes ieguvis Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris. Līdzšinējās zelta statuetes saņemtas par galvenajām lomām filmās "My Left Foot" (1989. gadā) un "There Will Be Blood" (2007. gadā). Paredz, ka aktieris jau šogad varētu pievienoties Nikolsonam un Strīpai, saņemot arī savu trešo "Oskaru" par galveno lomu pērnā gada filmā "Lincoln".

Dejs-Luiss ļoti rūpīgi izvēlas savas lomas un šī iemesla dēļ filmējas Holivudas zvaigznēm netipiski reti - ik pēc vidēji diviem vai trim gadiem.

Iespējams, ka viņa taktika ir atmaksājusies, jo viņš mēdz pilnībā saplūst ar atveidojamo tēlu, kas katru viņa pēdējo desmitgažu lomu padara par šedevru. Piemēram, filmas "My Left Foot" vajadzībām viņš apguva spēju praktiski visu darīt ar kreiso kāju. Viņa tēlotais varonis bija invalīds no dzimšanas, kam kāja bija vienīgā iespēja izpausties - rakstīt un zīmēt.

Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem aktrise Sallija Fīlda spilgtās filmās piedalījusies ik dekādi. Tostarp līdz šim viņa ieguvusi divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas un abas reizes "Oskarus" arī dabūjusi - 1979. gadā par galveno lomu filmā "Norma Rae" un 1984. gadā par galveno lomu "Places in the Heart".

Patlaban Fīlda nominēta savai trešajai zeltīto statuetei. Viņa to varētu saņemt par otrā plāna lomu, spēlējot Linkolna kundzi jaunajā filmā "Lincoln".

Lai gan slavenais aktieris un politiskais darbonis Šons Pens aktīvo Holivudas karjeru sāka jau pagājušā gadsimta 80. gados, tikai 1996. gadā viņš saņēma pirmo "Oskara" nomināciju. Pirmo Kinoakadēmijas balvu viņš saņēma vēl teju 10 gadus vēlāk - par galvenās lomas tēlojumu filmā "Mystic River" (2003. gadā). Oskaru viņš saņēma arī salīdzinoši nesen - 2008. gadā - par lomu filmā "Milk".

Būdams Holivudā labi pazīstams, viņš savu slavu un gūto atzinību kopš 2011. gada regulāri izmantojis Džordža Buša uzsāktā kara pret terorismu kritizēšanai. Pens pat biežāk redzams pacifistu mītiņos nekā uz lielā ekrāna.

Tāpat viņš organizēja palīdzības vākšanu pēc Haiti zemestrīces, Pakistānas plūdiem un viesuļvētras Katrīna. Viņš arī aktīvi atbalsta visa veida cilvēktiesības, kā dēļ 2009. gadā, saņemot "Oskaru", savā pateicības runā pieminēja cīņu par homoseksuālu cilvēku tiesībām.

Angļu aktieris Maikls Keins tāpat kā Nikolsons kino nozari nespēj pamest jau vairāk nekā sešdesmit gadus.

Lai gan kino viņš ir kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, Keins savu pirmo "Oskaru" ieguvis vien 1986. gadā par lomu filmā "Hannah and Her Sisters". Arī otru ieguvis vien pēc laba laika - 1999. gadā par lomu filmā "The Cider House Rules". Abās filmās aktieris spēlē otrā plāna lomas.

Savu karjeru viņš sāka divdesmit gadu vecumā, pievienojoties teātrim, atsaucoties uz sludinājumu. Pamazām viņa prasmes auga un 70. gadu pašās beigās viņš nolēma meklēt savu laimi Holivudā.

Kritiķi aktierim regulāri pārmetuši nekritisku filmu izvēli, izvērtējot piedāvājumus tikai pēc iespējamās peļņas apmēra. Lai gan viņš piedalījies vairākās leģendārās filmās, kā pēdējā Betmena triloģijā vai "The Italian Job", kopumā viņa karjera tiek vērtēta visai pretrunīgi.