Režisors Kairišs: latviešu tauta pati atkārto notikumus, kad tā kļuva par staļinisma upuri  (26)

Par to, ka šādam darbam Latvijas kino vēsturē sen jau bija laiks, neviens nešaubās, taču darbu pie tā ir uzņēmies nevis Jānis Streičs vai Varis Brasla, bet jaunās paaudzes režisors Viesturs Kairišs.

Vaicāts, kāpēc šāda filma nav tapusi agrāk, režisors atbild, ka, iespējams, tā ir pārāk sāpīga tēma latviešu tautai un bija jāpaiet 20 atjaunotās neatkarības gadiem, lai kāds pieķertos tās ekranizācijai. "Sāku meklēt lielus sižetus savām filmām, jo konstatēju, ka mūsdienu dzīves mazās drāmas nav īsti man tuva tēma. Uzdūros vēstures tematikai un lielā aizgrābtībā aptvēru, ka te slēpjas īstas antīkās traģēdijas," intervijā "Latvijas Avīzei" stāsta Kairišs.

Režisors piebilst, ka šobrīd latviešu tauta arī atrodas tādā kā riska laikmetā, atgādināt par traģiskajiem Staļina laikiem būtu īsti vietā. Par to liecina kaut vai aizvadītās pašvaldību vēlēšanas Rīgā. "Tautas notrulināšanas kampaņa, pie kuras tik dedzīgi strādā televīzijas un lielākā daļa tā saucamo kultūras iestāžu, ir sasniegusi savus mērķus," saka Kairišs, un gluži kā unisonā ar nesen skaļi izskanējušajiem Alvja Hermaņa izteikumiem piebilst: "Mēs esam izskauduši kritisko domāšanu. Ir tikai, komercija un reitingi. Mēs esam sasnieguši galu. Bet mums vairs nav spēju to pat pašiem pamanīt. Situācija ir strauji jāmaina. Strauji un kardināli." Līdz ar to latviešu tauta pati atkārto traģiskos notikumus, kad tā kļuva par staļinisma upuri.

Tautai ir jāskaidro traģiskie vēstures notikumi un kino ir viens no spēcīgākajiem viediem, kā to izdarīt. Tikai pagaidām gan valsts nepietiekami finansē savu kinematogrāfu, uzskata Kairišs. Finansējums jāmeklē no malas – pie uzņēmējiem un ārzemēs.

Pie "Melānijas hronikas" sadarbībai atsaucīgi esot Somijas un Vācijas kino ļaudis. Sarunas ar Krievijas kolēģiem par filmas epizožu filmēšanu Sibīrijā esot pārtrauktas teju nemaz nesākušās. To, ka krievi izsūta latviešus, kaimiņvalsts kinoproducenti kategoriski atteicās atbalstīt.

Arī galvenās lomas atveidošanu režisors ir uzticējis nevis latviešu aktrisei, bet šveicietei Sabīnei Timoteo. "Ilgi meklēju, pārdomāju un izmēģināju arī vairākas latviešu aktrises. Katrai atradu kādas izcilas īpašības, taču kopumā visu laiku bija neapmierinātības sajūta. Jo man nevajadzēja atrast vienkārši labu aktrisi, bija noteikts īpašību un personības kopums, ko meklēju," intervijā "Latvijas Avīzei" saka Kairišs. Turklāt režisora vēlme esot, lai filma būtu saprotama ne tikai latviešu publikai, bet arī citās zemēs. "Man nav tik daudz svarīgi, lai viņa [aktrise]saprot vēsturisko notikumu kontekstu, cik tas, lai viņa izprot Melāniju Vanagu – šīs personības cilvēcisko kontekstu," turpina Kairišs. "Sabīne Timoteo ir gatava šo lomu spēlēt aptuveni par četras reizes mazāku honorāru nekā parasti, tātad nekādu citu interešu viņai nav kā vien šī sarežģītā, komplicētā un ļoti grūtā loma."

Tas, ka latviešu publikai nebūs pieņemams ārzemnieces atveidots latviešu tautai nozīmīgs tēls, režisoram nav pats svarīgākais. "Mani nebaida latviešu attieksme. Nekad agrāk neko pārāk labu latviešu attieksmē pret sevi neesmu izjutis, lai šoreiz no tās īpaši baidītos. Es esmu patriots, bet pāri visam gribu palikt mākslinieks, intervijā "Latvijas Avīzei" saka Kairišs.

Režisors ir pieradis strādāt ar ārzemniekiem. Arī šobrīd Kairišs darbojas Berlīnes operā, kur veido Bendžamina Britena "Sapni vasaras naktī". Drīz sekos "Burvju strēlnieka" iestudējums Ķelnes operā. Visur viņš tiek uzskatīts pirmkārt par mākslas cilvēku, tad par kādas tautas pārstāvi. Kairišs nenoliedz, ka vēlētos vairāk strādāt Latvijā, taču diemžēl šeit teātris atrodas savdabīgā stagnācijas formā. "Man nepatīk, kas šobrīd notiek ar Latvijas teātri," saka režisors, "tagad atkal ripojam atpakaļ uz tādu teātri, kāds vēl ir Krievijā, Ukrainā – plakanu teātri bez paralēlām dimensijām, maksimāli komerciālu, mazliet vecmodīgu, ar naftalīnu un tādu uh, ah, un opā... Tur aktieri ir nevis aktieri, bet artisti. Es negribu strādāt ar artistiem, bet gan ar aktieriem. Manuprāt, tā ir milzīga atšķirība."

Viesturs Kairišs šobrīd ir aizņemts ar vēl dažiem kino projektiem, no kuriem viens - "Pelikāns tuksnesī" - ir stāsts par Latgali. Šī filma arī atrodas tapšanas procesā. Intervijā "Latvijas Avīzei" vaicāts par to, kad "Melānijas hronika" būs pabeigta, Kairišs izsaka cerību, ka, ja pietiks līdzekļu, tad filma pie skatītājiem varētu nokļūt plānotajā laikā - 2014.gadā.