No 4. līdz 8. septembrim jau 17. reizi norisināsies Baltijas jūras dokumentālo filmu forums - starptautisks pasākums dokumentālo filmu profesionāļiem un filmu skatītājiem. Sadarbībā ar foruma veidotājiem portāls "Delfi" piedāvās filmu recenzijas, ko veidojuši Latvijā pazīstami dažādu nozaru pārstāvji - kino mīļotāji un kino eksperti.
Šoreiz filmu "Aplis kvadrātā" vērtē režisors Elmārs Seņkovs.
Īsfilmā "Aplis kvadrātā" (rež. V. Ševčenko, 2011) tiek fiksēts interesants notikums - katru Jauno gadu pēc ciemošanās Kremlī pieci tūkstoši bērnu nonāk Katedrāles laukumā. Sākotnējās ainas šķiet absurdas - stingrā policijas uzraudzībā tiek izliktas barjeras, aiz kurām stāv vecāki, bet vidū ir bērni, kas soļo apkārt lielai eglei. Vecākiem šajā masā jāatrod savs bērns. Cik vienkārši! Nepaveicas tiem bērniem, kuri padevušies mazāki augumā.
Iedomājos sevi vecāku vietā. Liekas, ka šajā mazuļu jūrā savu bērnu ieraudzīt nav iespējams. Sākas panika, vai viņš nepazudīs, vai viņu nesabradās, vai pats bērns aiz uztraukuma nav zaudējis prātu? Bet kā jūtas bērni? Tikko laimīgi saņēmuši Kremļa dāvanas, viņi iziet ārā, kur viņus sagaida kliedzošs pieaugušo pūlis. Vai tas nesabojā bērna prieku? Kaut ko tādu negribētos piedzīvot ne vecāku lomā, ne bērna. Režisors fiksē dažādas vecāku un bērnu reakcijas, tomēr šķiet, ka viņu vietā es izjustu daudz nepatīkamākas sajūtas. Tās diemžēl īsfilmā neredzu (varētu diskutēt par žanra neprecizitāti). Vai smieties, vai pārdzīvot? Pietrūkst tīrāku krāsu.
Filmu var uzlūkot kā absurdu, bet arī lielu psiholoģisko drāmu. Režisors nepasaka priekšā, kā skatīties viņa darbu. Varbūt tas nemaz nav slikti.
Emocionālo toni dod melnbaltais kadrs. Nav krāsu, pūlis kļūst pelēkāks, smaidi pazūd. Kad noskatījos filmu, domāju, cik sasodīti bail būtu pazust pūlī. Pūlim tu neinteresē, un tu nezini, vai atradīsi savējos. Tieši tāda sajūta man bija, kad bērnībā pazudu VEF Kultūras pilī. Asarām acīs ieraudzīju savu māti un pie sevis nodomāju: "Fū, dzīvs!".
Filmu iesaku noskatīties visiem, kas kādreiz pūlī meklējuši vecākus. Vai arī tāpēc, lai padomātu, kāda varētu būt vēl efektīvāka sistēma, kā 5000 bērniem vienlaicīgi sameklēt viņu vecākus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
