Desmit zīmīgas Ulda Dumpja kinolomas. Sveicam lielajā jubilejā!  (126)

Dumpis savas garās karjeras laikā kopš 1964. gada ir piedalījies aptuveni septiņdesmit filmās gan kā viens no galvenajiem aktieriem, gan spēlējis otrajā plānā un neskaitāmās epizožu lomās.

Aktiera karjeru viņš izvēlējies mērķtiecīgi - uzreiz pēc skolas beigšanas iestājās Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļā un vēl studiju laikā paguva filmēties savā pirmajā kinofilmā. Savukārt jau tūlīt pēc absolvēšanas 1965. gadā jaunais aktieris aizgāja strādāt uz Nacionālo teātri, kur spēlē joprojām.

Uldis Dumpis kinodebiju piedzīvoja 1964. gadā, spēlēdams ļoti pakalpīga pulkveža adjutanta lomu Rīgas Kinostudijas filmā "Cielaviņas armija" (attēlā). Filmā, kura pamatā stāsta par Krievijas pilsoņu kara laiku un trim pusaudžiem, komunistisko ideju atbalstītājiem, Dumpis parādās jau pirmajos filmas kadros, tomēr spēlē salīdzinoši maznozīmīgu lomu.

Tomēr arī nākamās lomas nav ilgi jāgaida. Jau 1965. gadā viņš ne tikai sāk darbu Nacionālajā teātrī, bet arī spēlē divās filmās - ""Tobago" maina kursu" un "Sūtņu sazvērestība".

Ulda Dumpja kinoaktiera karjerā atzīmējama arī uzņēmēja Egara Cepļa ķieģeļu ražotnes vadītāja un tiešā padotā Brieža loma 1972. gada spēlfilmā "Ceplis" (attēlā). Filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Pērn, apritot 40. gadadienai kopš filmas nonākšanas uz ekrāniem, iznāca dokumentālā filma "Ceplis. Filmas arheoloģija". Tajā savas atmiņas par "Cepļa" tapšanu stāsta arī Uldis Dumpis.

Fotogalerija no dokumentālās filmas prezentācijas: 

Filmas sižets, vēloties turpināt pirms tam iznākušo divu "Vella kalpu" filmu panākumus, ar humoru stāsta par 17. gadsimta latviešu zemnieku cīņām ar Kurzemes hercogu, Polijas karali un vācu baroniem. Sižets iegrozās tā, ka Jānim un Mārtiņam, uzdodoties par poļu vēstnešiem, jādodas pie hercoga glābt Māru.

Par vienu no emocionālākajiem filmas fragmentiem nereti tiek uzskatīts brīdis, kad māte Zelma saviem bērniem uzdāvina viņu bērnības iemīļotākās rotaļlietas (attēlā Dumpja spēlētais Raimonds saņēmis savu koka rotaļu mašīnīti).

Filma stāsta, kā Ēriks Tūters sievas mudināts ar ģimeni ierodas palīgos pie vientuļās Mirtas tantes, kura nesen loterijā ieguvusi žiguli. Sižeta spraigajā virpulī neiztrūkst amzierīga romantika, alkatība, nenovīdība un tam visam sekojošie radu skandāliņi. Turklāt viens no centrālajiem notikumiem ir Dumpja spēlētā Ērika uzķeršanās uz savas jaunības mīlestības meitas Lāsmas (Diāna Zande) mestajiem āķiem. Ne velti viens no populārākajiem filmas citātiem, kas folklorizējies tautā, ir "Ērikonkul, uznes mani kalnā!"

Kadri no filmas tapšanas un tās fragmenti:

1982. gadā uzņemtā televīzijas spēlfilma divās sērijās stāsta par Roņu ģimeni. Dumpja spēlētais tēvs Valters, mamma un skolotāja Zaiga (Helga Dancberga), kā arī dēls Roberts (Artūrs Blušs) ir tik saskanīga ģimene, ka par viņiem tiek veidots televīzijas raidījums. Filmas laikā gan pamazām atklājas, ka arī Roņu ģimenē problēmu netrūkst.

Filma tapusi pēc Astrīdas Lindgrēnas stāsta par Lennebergas Emīlu motīviem. Tajā Zviedrijā dzīvojošās Svensonu ģimenes vecākiem (Dumpim un Dacei Eversai) regulāras galvassāpes sagādā enerģiskais Emīls (Māris Zonnenbergs-Zombergs), kurš pamanās iekulties visdažādākajās nepatikšanās.

Pirms trīspadsmit gadiem uz lielajiem ekrāniem iznākušajā filmā "Baiga vasara" Uldis Dumpis spēlē vienu no galvenajām lomām - ārlietu ministru Vilhelmu Munteru (attēlā).

Vēsturiskā spēlfilma stāsta par 1940. gada notikumiem Latvijā, kad no Rīgas izceļo baltvācieši ar kuriem kopā vēlas aizbraukt arī Izolde (Inese Caune) un Dumpja tēlotais ministrs. Par to nezina nedz Latvijas valdība, nedz Muntera sieva Natālija (Maija Apine). Plāni gan stipri mainās.

Būdams ļoti turīgas ģimenes galva, Dumpja spēlētais Georgs Šulcs nākamajam meitas (Jana Duļevska) vīram (Regnārs Vaivars) piešķir milzīgu naudas summu kāzu rīkošanai. Jaunajam cilvēkam gan ir plāni to ne tikai pietaupīt, bet kāzās pat nopelnīt. Pašu kāzu rīkošana tiek uzticēta Baibas Sipenieces un Valtera Krauzes spēlētajiem kāzu organizētājiem, kuri gan kāzas nekad iepriekš nav rīkojuši.

2007. gadā uzņemtā vēsturiskā mākslas filma ar ievērojamām faktu nobīdēm no patiesajiem šā laika notikumiem stāsta par 1919. gada bermontiādes laiku. Tā iegājusi Latvijas kino vēsturē ar pirmo filmas uzņemšanas vajadzībām uzcelto kinopilsētu Cinevilli un neatkarības gadu lielāko kino skatītāju skaitu vietējai filmai.

Kadri no filmas tapšanas un tās fragmenti: