Tapusi filma par cittautiešiem Kurzemes lielākajā pilsētā – 'Kosmopolītiskā Liepāja'

"Dokumentālā filma "Cosmopolitan Liepaja" veltīta cilvēkiem, kuri dzīvo mums līdzās vienā laikā un telpā, un kuriem ir atšķirīga izcelsme, tautība, tradīcijas un valoda. Filma sniegs atbildes uz jautājumiem – kā viņi mūs redz, ko viņi domā par Liepāju, kā te jūtas un kāds ir viņu ieguldījums vietējās kultūrvides, sabiedrības un ekonomikas attīstībā.

Pateicoties filmas varoņiem, filmas skatītāji varēs ielūkoties Liepājā dzīvojošo dažādu tautību cilvēku likteņos un ikdienā. Filmas saturā iekļauta arī vispārēja informācija par Latvijas gadalaikiem un svētku svinēšanas tradīcijām, Latvijas cilvēkiem – sasveicināšanos, distances ieturēšanu, valodu, ēdienu, dzīves telpu, iespējām izglītībā un biznesā, pilsonisko vidi un līdzdalību," norāda filmas veidotāji."

Liepāja ieguva pilsētas tiesības 1625. gadā, bet jau pirms tam tā Eiropā bija pazīstama kā Līvas ciems, kur dzīvoja un strādāja dažādu tautību cilvēki – vācieši, zviedri, poļi, ebreji, krievi un holandieši. Liepāja, kas izaugusi daudzu jūras ceļu krastā un tirdzniecības ceļu malā, vienmēr bijusi atvērta dažādu tautību cilvēku radošai darbībai.

Vienu no skaistākajiem baroka laika altāra retabliem Sv. Annas baznīcā 17.gs. veidoja holandiešu izcelsmes tēlnieks no Ventspils Nikolauss Sefrenss jaunākais. 18.gs. Liepājā bija daudz labu amatnieku, bet arhitekti bija iebraucēji, piemēram, talantīgais Kēnigsbergas arhitekts Johans Kristofs Dorns, kurš ir Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles projekta autors.

Savukārt 19.gs. sākumā Liepāju apmeklēja un iemīlēja apdāvinātais vācu izcelsmes uzņēmējs un kaislīgs botāniķis Kārlis Ulihs, kura ieguldījums pilsētas attīstībā joprojām ir nenovērtējams ne vien ostas konkurētspējas celšanā, bet arī pilsētas labiekārtošanā. Pie šī laika arhitektūras vērtībām pieder arī krievu arhitekta Vasīlija Kosjakova Liepājas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas joprojām ir viena no lielākajām šāda tipa sakrālajām celtnēm Latvijā. Bet par historisma laika arhitektūras pērli 19.gs Liepāju padarīja vācu izcelsmes arhitekts Pauls Makss Berči un viņa izsmalcinātie pasūtītāji.

Šķiet, ka tikai esot atvērta, Liepāja elpo, dzīvo un aug, jo tās bagātība ir cilvēki – atšķirīgi, daudzveidīgi, radoši.

Filma ir 45 minūtes gara un skatāma angļu valodā ar latviešu valodas subtitriem. Pašlaik norit darbs pie filmas ierakstīšanas franču un krievu valodās.