'Baltijas pērle': Filmu izlasi iesaka kinokritiķis Dmitrijs Rancevs

Izcilo filmu izlasi izskatījis un piecas, viņaprāt, dižākās festivāla filmas iesaka kinokritiķis Dmitrijs Rancevs.

Ar detalizētu seansu plānu iespējams iepazīties šeit, kā arī festivāla mājaslapā. 

Lielbritānija, 1971, 137 min
Režisors: Stenlijs Kubriks.
Lomās: Malkolms Makdauels, Patriks Megijs, Maikls Beitss, Vorens Klārks, Džons Klaivs, Adriena Korri.

"Dižā Stenlija Kubrika provokatīvais šedevrs. Vardarbības iedabas
ķirurģiska preparēšana ar paradoksāliem secinājumiem, apsteidzot, piemēram, Mihaela Hanekes eksperimentus. Galvenās lomas atveidotājs Malkolms Makdauels spīdoši iemieso vienā personāžā koncentrētu civilizācijas paguruma simptomu," norāda Rancevs.

Četras "Oskara" nominācijas, trīs "Zelta globusa" nominācijas, septiņas BAFTA nominācijas.

Pēc apsūdzībām varmācības propagandā un neskaitāmiem anonīmiem draudiem gadu pēc pirmizrādes Stenlijs Kubriks bija spiests izņemt filmu no kinonomas. Aizliegums saglabājās līdz pat 2001. gadam, taču vēl joprojām daudzās valstīs filmu ir aizliegts izrādīt plašai publikai.

"Mehāniskais apelsīns" ir viena no visnozīmīgākajām filmām pasaules kino vēsturē - futūristiska alegorija un sarkastiska līdzība, kuras pamatā ir Entonija Bērdžesa romāns par varmācības būtību, totalitārismu un cilvēces attīstības perspektīvām.

Cietsirdīgs pusaudžu bandas vadonis pavada laiku, kārtojot rēķinus ar konkurējošajām bandām, pastrādājot pēkšņas laupīšanas, slepkavojot un izvarojot. Jaunieši, kuriem neeksistē robežas, gūst baudu no pašu vandalisma "dievišķā Bēthovena", vieglprātīgā Rosīni, dzīvespriecīgās Holivudas melodijas "Dziedot lietū" pavadījumā...

Nokļuvis cietumā, Alekss tiek pakļauts īpašām "pāraudzināšanas" metodēm, lai nomāktu zemapziņas tieksmi uz vardarbību. Taču metodes, kas lietotas, lai "izlabotu rakstura cietsirdību", ir bezspēcīgas pret dzīvi aiz cietuma vārtiem.

Jau tā nokaitēto atmosfēru vēl vairāk uzlādē indīgais popārta dizains, erotizētā vide pasniegta pornogrāfisku fetišu tēlos. "Mehāniskais apelsīns" pārsteidz ar iekšējo pabeigtību un neatkārtojamu kadra kolorītu. Tas ir viens no pirmajiem nobriedušas postmodernās domāšanas paraugiem, kurā baroks saduras ar dekadenci, bet reālisms - ar futūrismu un konstruktīvismu.

Seansi: trešdien, 17. septembrī, 20:40 – Rīgas Kongresu nams, Lielā zāle.

ASV, Rumānija, Lielbritānija, Francija, 2013, 107 min
Režisors: Terijs Giljams.
Lomās: Kristofs Valcs, Melānija Tjerī, Deivids Tjūliss, Tilda Svintone, Mets Deimons.

"Dzīvā klasiķa, nopelniem bagātā "montīpaitonieša" Terija Giljama jaunākais veikums. Autors izmēģina savus spēkus dažādos žanros un, šķiet, pieprot visu. Turklāt tik lietpratīgi, ka viņa radītie darbi faktiski kļūst par attiecīgo tematisko jomu un tēlu ikonām aktieru elitei," norāda Rancevs.

Futūristiska nākotne. XXI gadsimta vidū Londona ir pārvērtusies par trokšņainu, netīru, raibi puķainu tirgu no grimstošās civilizācijas atlūzām. Šajā haosā, pārveidotā nodegušā baznīcā dzīvo kāds mazliet jucis un ekscentrisks datorģēnijs - paranoiķis un neirastēniķis, kuru vienlaikus nomoka gan vientulība, gan neskaitāmas fobijas.

Zinātnieks ir pievērsies noslēpumainai, neatrisināmai teorēmai, kas spētu apstiprināt esamības niecīgumu un bezjēdzību. Šo risinājumu meklē ne tikai viņš, bet arī slepens Menedžments, kas valda pār pasauli ar visu redzošu iekārtu palīdzību, jauns hakeris, cinisks boss, virtuāla psihoanalītiķe un seksapīla blondīne. Ikviens no viņiem ir ieinteresēts, lai Nulles teorēma tiktu pierādīta vai apgāzta.

Liktenis dāvā varonim iespēju rast atbildes uz visiem viņa jautājumiem. Ko gan viņš izvēlēsies? Mieru vai nevaldāmu haosu, pieticīgu eksistenci pelēkā būdiņā vai spilgtu, iznīcinošu mīlestību...

Seansi: Piektdien, 12. septembrī, 21:30 – "Kino Citadele".
Otrdien, 16. septembrī, 20:30 – "Kino Citadele".
Sestdien, 20. septembrī, 20:30 – "Kino Citadele".

ASV, 1941, 119 min
Režisors: Orsons Velss.
Lomās: Orsons Velss, Rejs Kolinss, Pols Stjuarts, Džozefs Kotens, Erskins Senfords, Viljams Olends.

"Šī filma ir būtisks ieguldījums kinovalodas attīstībā. Kinematogrāfiskajā vērienā grandiozs pseidodetektīvs, ko ambiciozais debitants Orsons Velss radīja 26 gadu vecumā," norāda Rancevs.

Filmas oriģinālie negatīvi 1970. gados sadega ugunsgrēkā. Atjaunotā filma pirmo reizi tiks izrādīta publikai no 35 mm kinolentes.

Gotiska aizplīvurojumā un nuāriskā gurdumā, ko vēl jo smagāku padara tvanīgs rūgto mandeļu aromāts, mākslīga kalna virsotnē slejas zaigojoša, grezna pils. Tajā mirstošais cilvēks ir sažņaudzis rokās kristāla lodi un, izrunājot vārdu "rosebud" ("rozes pumpurs"), izlaiž to no rokām. Viss beidzies. Goda pilsonis, varenais Čārlzs Fosters Keins nu ir pametis savu impēriju. Viņa dzīve bija izaicinājums, viņa nāve kļuva par jaunāko ziņu sensāciju. Jaunam reportierim uzdots sagatavot rakstu par Keina pagātnes noslēpumiem, par viņa ceļu uz slavu un bagātību, par varenību, kas izvērtās sakāves prologā. Viņš uzrok daudz mīklaina un krimināla, bet pirmsnāves teiktā noslēpums tā arī paliek neatklāts...

Dziļš, metaforu pārpilns stāsts par cilvēku ar "ziemu sirdī", kas, sasniedzis virsotnes, tomēr nav bijis gatavs panākumiem; ieguvis visu, bet ilgojies pēc "rozes pumpura" - tā senā laika sprīža, kad juties patiesi laimīgs. Ticis pie pasakainas bagātības, bet tā arī nav spējis visā savas dzīves laikā iemantot to, ko zaudēja bērnībā. Īsteni Prusta garā veidots darbs savos centienos patverties no tagadnes pagātnē, lai radītu mitoloģisku pasauli, kurā iekonservēti visi laiki. Tā sižets sāk raisīties no "rozes pumpura" un tējas glāzē iemērktajiem cepumiem "Madlēna"... Atmiņas par zaudēto, negaistoša iemīļoto skumju klātbūtne, kas mēdz izrādīties neizsakāmi svarīga. Filma ir par mīlestību, precīzāk - par nespēju mīlēt, kaut skaudri to vēlies. Galvenā varoņa mīkla izslīd no rokām ikvienam, kurš vēlas to izprast, jo, neraugoties uz pamatīgo izpēti, biežo piesaukšanu un citēšanu, šis darbs joprojām sevī glabā skatītājus aizraujošus noslēpumus.

Neraugoties uz režisora apgalvojumu, ka galvenais varonis ir vien tēls, kurā apkopots ietekmīgām personām raksturīgais amerikāņu sabiedrībā, Viljams Hērsts - laikrakstu magnāts, miljonārs, kolekcionārs un "dzeltenās preses" radītājs, saskatījis galvenajā varonī pazīstamas iezīmes, centās iznīcināt šo filmu, liekot lietā visu savu preses un naudas ietekmi. Viņš apturēja filmas reklāmas kampaņu, aizliedzot to pieminēt savos izdevumos, tas ir, prāvākajā daļā no tā laika ASV drukātās preses, un darīja visu iespējamo, lai nepieļautu kinolentes iekļaušanu kinoteātru repertuāros. Pat piedāvāja studijai atpirkt no tās visus materiālus, lai varētu iznīcināt filmas negatīvu. Daudzo skandālu dēļ filmas pirmizrāde tika atlikta par teju pusgadu. Turpinādams cīnīties arī pēc "Keina" iekļūšanas kino nomā, Hērsts panāca to, ka ar deviņām "Oskara" balvām nominētais darbs saņēma tikai vienu statueti.

Un tomēr - "Pilsonis Keins" ir viena no dižākajām filmām kino vēsturē, ko jau vairāk nekā 50 gadus atzīst par "visu laiku un tautu labāko filmu". Tā kļuvusi arī par operatora meistarības Bībeli - lente lietpratīgi spēlējas ar kameru, gaismu, skaņu, kadra kompozīciju un publikas gaidām. Slavenais operators Gregs Tolands tolaik ieviesa daudzus novatoriskus paņēmienus, ko studenti joprojām apgūst visās pasaules kino skolās.

Seansi:

Svētdien, 14. septembrī, 18:45 - Rīgas Kongresu nams, Lielā zāle.
Ceturtdien, 18. septembrī, 20:30 - Rīgas Kongresu nams, Lielā zāle.

Čīle, 2013, 130 min.

Režisors: Alehandro Hodorovskis.
Scenārijs: Alehandro Hodorovskis.
Lomās: Brontiss Hodorovskis, Pamela Floresa, Džeremiass Herskovics, Aksels Hodorovskis, Adāns Hodorovskis.

"Ilgi gaidītā Čīles kinopatriarha Alehandro Hodorovska atgriešanās ar episku projektu. Viņš ir teju dīvainākais un ezotēriskākais (labā nozīmē) mūsdienu režisors. Tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav redzējuši viņa filmas "Svētais kalns" ("The Holy Mountain") un "Svētās asinis" ("Santa Sangre"), vienkārši nav tiesību neiepazīties ar unikāli maģisko (visās nozīmēs) reālismu, kas pārtop apburošā sirreālismā," norāda Rancevs.

Pasaules kinematogrāfijas monumentālās personības Alehandro Hodorovska atgriešanās (pēc 20 gadu ilgas klusēšanas) ar ļoti personisku un dziļu filmu par pieaugšanu, ģimenes saitēm un sarežģītajām attiecībām ar tēvu. Bunjuela mantinieks mērķējis uz erudītu skatītāju, kas spētu atšķetināt cieši samezgloto metaforu tīklu, jo notikumu spilgtais tēlu un jēgu dzirkstījums pārvērš realitāti mītā.

Teatrālais sižets norisinās kādas diktatūras valdīšanas laikā pilsētā, kas, zaigodama košās bērnības krāsās, kļuvusi par visu iedomājamo brīnumu un šaušalu epicentru. Pasaule, ko uzbūrusi Hodorovska nevaldāmā fantāzija, novesta līdz cirka absurdam: te mīt punduri, pagrīdes cīnītāji pret tirāniju, ugunsdzēsēji-brīvmūrnieki, kropļi, bezsejaini fantomi. Cīņa, pagrīde, spīdzināšana un ciešanas - tas viss pasniegts kā sirreāla operete: talantīgi, ar bagātu izdomu un ārkārtīgi smieklīgi.

Nodzīvoto gadu attālums liek sīkajām atmiņu niansēm iegult sarežģītos tēlos, kur ironija mijas un savijas ar nožēlu un mīlestību. Šī ir filma-atvadas, ielūkošanās atpakaļskata spogulī pie finiša taisnes pēc ilga un krāšņa ceļojuma.

Seansi:

Otrdien, 16. septembrī, 20:00 - "Splendid Palace", Lielā zāle.

Japāna, Francija, 1976, 109 min
Režisors: Nagisa Osima.
Lomās: Tacuja Fudzi, Eiko Macuda, Aoi Nakadzima, Jasuko Macui, Meika Seri, Kanae Kobajasi, Taidzi Tonojama, Kjodzi Kokonoe, Naomi Siraisi, Sinkiči Noda, Komikiči Hori, Akiko Kojama.

"Jau vairāk nekā 40 gadus šī Nagisas Osimas filma pārcieš aizliegumus, noved pie skandāliem, ģīboņiem un histēriskiem smiekliem. Ārkārtīgi dziļš un traģisks mīlas stāsts, ko režisors nesaudzīgi aranžējis, cenšoties sniegt godīgu skatījumu uz fiziskās tuvības smalkumiem.

Jāteic, pirmā un noteikti slavenākā pornodiskursa izmantošana mākslinieciskos nolūkos," norāda Rancevs.

"Jūtu impērija" kļuva par Kannu kinofestivāla sensāciju un ir ieņēmusi vietu pasaules visšokējošāko filmu piecniekā, kas gādīgi brīdina skatītājus: "Sargieties, jūtīgās dvēseles..."

Pēc 13 slēgtajiem seansiem Kannu festivālā filmas pilnā versija ilgus gadus kinonomā bija aizliegta. Nesaīsinātā versija tika atjaunota tikai 2011. gadā un ir pieejama vienīgi ASV, Francijas, Nīderlandes un Beļģijas kinoarhīvos. Festivālā "Baltijas pērle" tiks demonstrēta filmas pilnā versija (oriģinālā 35 mm kinolente).

Iespējams, šī ir viena no viserotiskākajām un vienlaikus viena no dziļākajām drāmām par visaptverošu, nekontrolējamu miesisku kaisli. Filmas pamatā ir dokumentāli notikumi.

Viesnīcas saimnieks sāk romānu ar istabeni, kura agrāk bijusi prostitūta, nemaz nenojauzdams, ka paliks ar viņu kopā visu dzīvi, kas būs tik gara, cik tas šķitīs nepieciešams viņai, jo vīrietis kļūs par viņas vergu.

Japāņu skandālista Nagisas Osimas klasiskā filma bija aizliegta gandrīz 40 gadu; arī šodien tā šķiet teju nepieklājīgi drosmīga, taču galvenais, kas to šķir no pornogrāfijas, ir erotikas trūkums. Stāsts par kaisli kā slimību ir īsti šekspīriska traģēdija, tikai nāves ierocis te ir nevis varmācība, bet sekss.

Filma nesaudzē skatītāju. Lai to skatītos, ir jāsagatavojas gluži kā grūtam eksāmenam, kurā apziņa tiek pakļauta pārcilvēciskam saspringumam. Satriecošs darbs, kurā sakausēta estētika un nevērība pret to, realitāte, fantasmagorija un upurēšana. Kino, kas ir atklāts līdz pēdējai robežai.

Kad filmas uzņemšana bija pabeigta, tās izrādīšana Japānā nemaz netika apspriesta. Darbs tika pasludināts par franču ražojumu, bet negatīvi kontrabandas ceļā nogādāti Francijā, lai tos attīstītu, samontētu un nodotu kinonomā plašai auditorijai. Taču tas nepiepildījās - tikai 1991. gadā filmai tika piešķirts reitings 18+. Līdz tam filma izrādīta vienīgi lielākajos starptautiskajos kinofestivālos, bet vairākās valstīs - arī Japānā - demonstrēta cenzētā versija, kurā seksa ainas un atsevišķas ķermeņa daļas tika optiski izplūdinātas.

Seansi:

Sestdien, 13. septembrī, 21:00 - Rīgas Kongresu nams, Lielā zāle.
Piektdien, 19. septembrī, 21:15 - Rīgas Kongresu nams, Lielā zāle.