Lāčplēša dienā uz kino ekrāniem nonāks Dombura un Cilinskas filma '4. Maija Republika'  (1)

Filma "4. Maija Republika" pēta demokrātijas un kapitālisma dubultspēles kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā. Atbrīvošanās no PSRS, valsts nozagšana, uzvara Eirovīzijā, dalība Eiropas Savienībā un NATO, smagākā krīze pasaulē – ceturtdaļgadsimts kontrastu un izaicinājumu pilns.

Filma vērtē neatkarības atjaunotāju vārdus un darbus, varas un naudas, elites un tautas attiecības, tiesiskumu un taisnīgumu. Tā aicina saprast atsevišķu cilvēku un visiem kopējo atbildību pret valsti. Filmā tiek intervēti gan Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, gan politiskie "varoņi", kuriem katram ir savi skaidrojumi par notikušo Latvijā.

Par pieredzi, veidojot filmu, scenārija autors Jānis Domburs stāsta: "Strādāju žurnālistikā kopš 1990. gada un esmu bijis tuvu daudziem politiskiem, ekonomiskiem un krimināliem notikumiem. Šajā filmā centos izkristalizēt to būtiskākās kopsakarības - par it kā vispārzināmām lietām, kas ikdienā daudzkārt aizmirstas.

Manuprāt, Latvijā šobrīd līdz ar patosu par gaidāmo valsts simtgadi, kas mijas ar fobijām par 1940.gada atkārtošanos, nežēlīgi nepieciešams daudz padziļinātāk spriest par visjaunāko laiku vēstures mācībām, jo šodiena ir šīs vēstures sekas, bet rītdiena var būt turpinājums vai pārmaiņas."

Filmas režisorei un producentei Antrai Cilinskai ideja par filmas veidošanu radās, kad sabruka Banka Baltija: "Tā toreiz bija neskaitāmu cilvēku personiska traģēdija, tik daudzi zaudēja savus ieguldījumus, un es sapratu, ka par to ir jārunā. Tomēr, gaidot tiesas spriedumu šajā lietā, mēs sapratām, ka tas ir tikai viens no daudziem gadījumiem un ir izveidojusies plaukstoša sistēma, kurā dominē visatļautība un bezatbildība.

Parasti kāds par to sāk runāt vēlēšanu kontekstā, pēc kurām mēs atkal katrs ieraujamies sevī un turpinām pieņemt notiekošo. Tomēr ar šo filmu es aicinu skatītājus neieslīgt starpvēlēšanu miegā, izvērtēt ar mums pēdējo 24 gadu laikā notikušo un paust savu nostāju ne tikai reizi četros gados balsojot, bet ieņemt aktīvu pilsonisku pozīciju arī ikdienā. Ne velti par filmas moto esam izvēlējušies Ulda Ģērmaņa zīmīgo domu graudu - "nekur nav teikts vai rakstīts, ka latvietim neizbēgami jābūt vientiesīgam".

Dokumentālā filma "4. maija republika" no 11. novembra būs skatāma regulāros seansos kinoteātrī "Splendid Palace", tāpat arī vairāk nekā 30 kultūras centros un kinoteātros visā Latvijā.

Jura Podnieka studija filmu bez maksas piedāvās noskatīties pansionātos, skolās, cietumos un slimnīcās. Savukārt uz filmas pirmizrādi tiks aicināti gan 100 jaunievēlētās Saeimas deputāti, gan valsts drošības iestāžu vadītāji.

Filmas veidotāji: scenārija autors - Jānis Domburs, režisore un producente - Antra Cilinska, operatori - Uldis Millers, Uldis Jancis, Kaspars Braķis, mākslinieks - Jurģis Krāsons, komponists - Kārlis Auzāns, montāžas režisore - Sandra Alksne, skaņu režisors - Jevgeņijs Svjatovs, animatori - Dzintars Krūmiņš, Renārs Vilkaušs, Mārtiņš Veļa, pēcapstrāde - Andris Zemītis, skaņu operatori - Anrijs Krenbergs, Klāvs Siliņš, asistenti - Vaira Strautniece, Elizabete Palasiosa, Armands Zvirbulis, mārketings - Marta Kontiņa.

Filma tapusi pateicoties Nacionālā Kino Centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamenta, Sandensas Institūta un IDFA Bertha fonda atbalstam.