Ziemeļkorejas draugu, īso filmu, brīvprātīgais un citi īpašie kinofestivāli  (6)

Atšķirībā no Venēcijas, Berlīnes un Kannu kinofestivāliem, šo festivālu filmas un vēl jo vairāk - pašus festivālus nepavada pasaules lielāko ziņu aģentūru reportieri. Tie parasti ir ļoti lokāli vai zināmi noteiktās - ģeogrāfisku apstākļu vai interešu grupu - robežās.

Tomēr par spīti to nelielajai nozīmei kinopasaulē kopumā, daudzu filmu autoriem tie dod iespēju iegūt tik nepieciešamo atzinību turpināt darbu un pat uzvaras, kuras pēcāk var lepni atzīmēt filmu reklāmas materiālos. Tāpat tieši lokālie kinofestivāli var kalpot par lielisku atspēriena punktu vietējām zvaigznēm, kuras citādi vispār var netikt pamanītas.

Daži spilgtākie maz zināmie kinofestivāli:

Ziemeļkoreja nav gluži tā zemes vieta, kura asociējas ar kino. Tomēr, lai cik neticami tas arī nešķistu, iepriekšējais diktators Kimš Čenirs bija īsts kinomīlis, kurš perfekti pārzināja Rietumu kino, dievināja "Rembo", kā arī jebkuru filmu, kurā parādījies Šons Konerijs vai Elizabete Teilore.

Viņš ilgu laiku atbildēja arī par izolētās valsts kino attīstību, sava tēva vadītajā valstī ieņemot kultūras ministra amatu. Šajā laikā tapušas simtiem filmu, kurām viņš oficiāli tiek atzīts par režisoru, scenāristu un operatoru.

Lai gan līderi pēc nāves aizstājis viņa dēls, kurš kino vietā dod priekšroku basketbolam, Phenjanas Starptautiskais filmu festivāls tiek turpināts un šogad notika jau 14. reizi. Tas pulcēja to reto valstu filmu veidotājus, ar kurām Ziemeļkoreja uztur diplomātiskas attiecības, kā arī naudīgus viesus, kuri, apmeklējot kinofestivālu, izolētajai ekonomikai nodrošināja noteiktu skaidrās naudas pienesumu.

Šogad septembrī notikušajā festivālā tika rādītas 90 Ziemeļkorejas, kā arī 30 ārvalstu filmas. Starp citām mieru, tautu draudzību un kapitālisma pūšanu vēstošām filmām, triumfēja 2012. gada vācu filma "My Beautiful Country".

Šogad jau septīto gadu vienlaikus ar "Staro Rīga" notikumiem Rīgā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā aizritēja viena kadra filmu festivāls.

Kā liecina tā nosaukums, visas festivālam pieteiktās filmas ir uzņemtas ar vienu piegājienu – kamera netiek izslēgta un kadri nemainās visu filmas laiku. Par spīti formas šaurībai, šogad notikušajā pēc skaita jau septītajā kinofestivālā bija pārstāvētas dažādu garumu dokumentālās, mākslas un eksperimentālās filmas.

Šogad festivāla galveno balvu izcīnīja somu režisores Evas Gorznas filma "Rearranged".

Savukārt par vienu no visu laiku labākajām šī tipa filmām tiek uzskatītu Krievu mākslas filma "Russian Ark" (2013), kura uzņemta Ermitāžā.

Citi festivāli:

"DIY Film Festival" nosaukumā ietvertais saīsinājums "DIY" ("Do it yourself") jeb "dari pats" rada maldīgu priekšstatu, ka šis kino festivāls ir tuvs tautai un piedāvā ikvienam parādīt, ko viņš prot.

Ir tieši pretēji – tas paredzēts kino nozares profesionāļiem. Losandželosā, ASV bāzētais festivāls aicina pieteikties tos, kuri savu vārdu jau ir pierādījuši, bet ārpus profesionālu filmu uzņemšanas laukuma bez milzu komandām un kontraktiem vēl aizraujas ar nelielu, pašrocīgi meistarotu kinofilmiņu uzņemšanu, kurā viņu vienīgais ierobežojošais faktors ir pašu vēlmes un prasmes.

Viens no visu laiku zināmākajiem festivāla dalībniekiem bijis Tims Bērtons ar filmu "Tima Bērtona māksla" ("The Art of Tim Burton").

Savukārt šogad uzvaras laurus plūca filma "Vairs ne. Revolūcijas stāsts" ("Not any more. The Story of Revolution" ) par parastu cilvēku ikdienu Sīrijas pilsoņkarā.

Citi festivāli:

Kopš 1998. gada Ziemeļkarolīnas pilsētiņā Durhamā notiekošais "Full Frame Festival" tiek uzskatīts par pasaules prestižāko dokumentālo filmu festivālu. Tajā ik gadu tiek atlasīti aptuveni 100 dalībnieki.

Par tā nozīmi liecina gan tas, ka tajā savu dalību laiku palaikam piesaka tādi lieli vārdi kā Maikls Mūrs un Mārtins Skorsēze, gan tas, ka festivāla filmas vēlāk parasti savstarpēji cīnās arī Amerikas un Eiropas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijās.

Šogad festivāla galveno balvu ieguva režisora Dariusa Klārka Monro filma "Noziedzinieka evolūcija" ("Evolution of a Criminal"). To citu starpā izcēla tas, ka tā ir daļēja autobiogrāfija – pats režisors pirms desmit gadiem, būdams pusaudzis, piedalījās bankas aplaupīšanā, bet nu ar kameru rokās atskatās uz notikušo.

Citi festivāli:

Kopš 1999. gada notiekošais "Tromadance" ļoti cenšas, lai tā neatkarīgais gars nekļūtu pārāk populārs. Tieši neatkarīgo festivālu festivāla "Sundance Film Festival" kļūšana par meinstrīma produktu esot bijis galvenais iemesls tā tapšanai.

Lai gan filmu festivāls ir kļuvis zināms kā jaunu kulta filmu radītājs, no kurām liela daļa ir visai īpatnējas komēdijas, tajā sastopamas dažādu žanru filmas.

Dalība tajā ir bezmaksas gluži tāpat kā pati filmu skatīšanās, kā arī netiekot maksāts nevienai iesaistītajai pusei, kas palīdz festivālu organizēt. Arī balvu un titulu sadale ir brīva – tik brīva, ka ne vienmēr tiek izvēlēts uzvarētājs.

Piedāvājam vienu no iepriekšējo festivāla uzvarētājiem – savdabīgo īsfilmu "Nosferatu. Draudzīgais vampīrs" ("Nosferatu The Friendly Vampire").

Citi festivāli:

"Fantastic Fest" ir kārtējais un tikai viens no daudzajiem īpatnējajiem filmu festivāliem, kurš notiek ASV.

Katru gadu Ostinas pilsētā Teksasā ierodas tūkstoši fantastikas žanra mīļu, kuriem ir iespēja savus fantastikas komiksu un romānu varoņus zīmētus un filmētus ieraudzīt uz lielā ekrāna.

Par filmu savdabību liecina kaut vai tas, ka slavenākās (un visticamāk īpašā subkultūrā atzītākās) filmas, ar kuru dalību lepojas paši festivāla organizatori, ir "Zombieland", "Sharktopus" un "30 Days of Night".

Lai festivāla pieredzi supervaroņu faniem padarītu vēl asāku un neaizmirstamāku, teritorijā parasti darbojas arī šautuve.

Fantastikas žanra fanu nozīmi festivālā vairāk par visu uzsver tā galvenā balva, kuru neizvēlas žūrija, bet tieši filmu skatītāji. Šogad to ieguva japāņu režisora animācijas filma "Princeses Kagujas stāsts ("The Tale of Princess Kaguya").

Citi festivāli:

Horvātu kinoļaudis acīmredzot nolēmuši atzīmēt sevi pasaules kino lauciņā tieši ar īpatnējo filmu formātu festivālu īpatsvaru. Jau bez pieminētā viena kadra filmu festivāla, nu jau vairākus gadus notiek arī vienu minūti garo filmu festivāls "Filminute".

Festivāla savu dalību var pieteikt dažādu žanru filmu autori ar dažādu pieredzi, taču ir viens būtisks nosacījums – filmu autoriem jābūt pietiekami profesionāliem, lai savu stāstu iekļautu vienā minūtē. Dažkārt šis festivāls tiek dēvēts par "reklāmistu" atrādīšanās iespēju, jo viņu ikdienu veido filmu veidošana, kuras reti pārsniedz pusminūtes vai minūtes garumu.

Šogad uzvarējusi spāņu šausmu filma "Apsedz mani" ("Tuck Me In"). Tieši minūti garās filmiņas sižets vēsta par tēvu, kurš ienāk novēlēt arlabunakti savam dēlēnam. Sižets kļūst mīklaini biedējošs, kad viņš pēc puisēna lūguma paskatās zem gultas.

Citi festivāli: