Prēmijas dibinātāji ir ar valsts struktūrām nesaistīti studiju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Filma pretendēja uz balvu kategorijā "Labākā dokumentālā kinofilma vai kinolentē uzņemtā filma". Ar "Baiļu robežu" konkurēja Alekseja Pivovarova, Pāvela Kostomarova un Aleksandra Rastorgujeva filma "СРОК" un Mihaila Degtjara un Jūlijas Melamedas "Деген". Balvu pasniedza krievu režisors Andrejs Zvjagincevs ("Leviatāna", "Atgriešanās").
"Baiļu robeža" šogad kļuvusi par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos - Rīgas starptautiskajā filmu festivālā un Krievijas prestižākajā dokumentālo filmu festivālā "Artdocfest", kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret valsts oficiālo politiku.
Hercs Franks sāka uzņemt filmu pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore Marija Kravčenko, kas filmu pēc Franka nāves pabeidza.
Filmas galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs divdesmit sešu gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa - emigrante no Krievijas, četru bērnu māte - šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu.
Daudzu gadu garumā filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Hercs Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.
Filma uzņemta studijā "Ego Media", producents Guntis Trekteris un tā ir Latvijas – Krievijas – Izraēlas kopražojums. Krievijas kopproducents ir pazīstamais dokumentālists Vitālijs Manskis, kura projektiem Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis ir personīgi publiski atteicis finansējumu Manska atšķirīgās nostājas dēļ Ukrainas konflikta jautājumā. Filmu Latvijā atbalstīja Nacionālais kino centrs un Kultūrkapitāla fonds.
Latvijas kinoteātros filma būs redzama no 2015. gada janvāra.