Herca Franka pēdējā filma nominēta Krievijas nacionālajai prēmijai 'Nīke'  (1)

Krievijas Kino akadēmijā apvienojušies vairāk nekā 600 kinoprofesionāļi, jau otro gadu akadēmiju vada kinorežisors Andrejs Končalovskis.

Vērtējot 2014. gada kinoražu, visvairāk nomināciju "Nīkes" balvai saņēmusi Andreja Zvjaginceva spēlfilma "Leviatāns" ("Левиафан" (11 nominācijas), ar 10 nominācijām seko Alekseja Germana pēdējā filma "Grūti būt dievam" ("Трудно быть богом").

Dokumentālā kino konkurence šogad tiek vērtēta kā ļoti spēcīga, kopā ar Herca Franka un Marijas Kravčenko filmu uz balvu pretendē arī Andreja Osipova "Koktebeles akmentiņi" ("Коктебельские камешки") un Sergeja Debiževa "Impērijas pēdējais bruņinieks" ("Последний рыцарь империи").

Hercam Frankam šī nav pirmā saskare ar Krievijas Kino akadēmiju – balvai "Nīke" kategorijā Labākā NVS un Baltijas valstu filma savulaik tika nominēts Herca Franka mūža darbs "Flashback" (2002), kas arī bija kopdarbs ar producentu Gunti Trekteri.

Filma "Baiļu robeža" pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada decembrī, kļūstot par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos – Rīgas starptautiskajā filmu festivālā un Krievijas prestižākajā dokumentālo filmu festivālā "Artdocfest", kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret Krievijas oficiālo politiku. Filmas centrā ir attiecības starp vīrieti, kurš divdesmit sešu gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto, un sievieti - emigranti no Krievijas, četru bērnu māti, kura šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem – Hercs Franks – nepiedzīvo pirmizrādi, pēc viņa nāves filmu pabeidza režisore Marija Kravčenko.

Filma "Baiļu robeža" uzņemta studijā "Ego Media", producents Guntis Trekteris, filma ir Latvijas – Krievijas – Izraēlas kopražojums. Krievijas puses kopproducents ir pazīstamais dokumentālists Vitālijs Manskis, kura projektiem Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis publiski atteicis finansējumu, jo Ukrainas konflikta jautājumā Manskis ieņem atšķirīgu nostāju no valsts oficiālās politikas.

Filmu Latvijā finansiāli atbalstīja Nacionālais kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Filma "Baiļu robeža" Krievijā jau saņēmusi divas nozīmīgas kinobalvas – nacionālo prēmiju "Lauru zars" ("Лавровая ветвь") kā labākā filma dokumentālo un televīzijas filmu kategorijā un balvu Baltais zilonis / Белый слон, ko piešķir Kinematogrāfistu savienības Kinokritiķu un kinozinātnieku ģilde.