NKC paziņo filmu ražošanas konkursa rezultātus

Šis ir pirmais un lielākais no 2015. gadā plānotajiem NKC konkursiem, tajā pieejamais finansējums ir 911 954 eiro - spēlfilmu projektiem 500 393 eiro, dokumentālo filmu projektiem 83 069 eiro un animācijai 328 492 eiro. Konkursā tika iesniegti 8 spēlfilmu, 9 animācijas un 19 spēlfilmu projekti ar kopējo pieprasījumu 3 117 504 eiro. Animācijas filmu projektus vērtēja eksperti Anna Veilande Kustikova, Bruno Aščuks un NKC pārstāve Kristīne Matīsa, spēlfilmu projektus - Pēteris Krilovs, Atis Amoliņš un NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis, dokumentālo filmu projektus - Daira Āboliņa, Dāvis Sīmanis un NKC pārstāve Kristīne Matīsa.

Konkursā atbalstīti divi spēlfilmu projekti (režisori Jānis Nords un Aiks Karapetjans), četras dokumentālās filmas (režisori Ivars Zviedris kopā ar Andri Kalnozolu, Roberts Rubīns, Vitālijs Manskis un Gints Grūbe kopā ar igauņu režisoru Jāku Kilmi) un sešas animācijas filmas (režisori Edmunds Jansons, Nils Skapāns, Kārlis Vītols, Jānis Cimermanis, Reinis Kalnaellis un Ilze Burkovska-Jakobsena). Atbalstīto projektu un piešķirto summu saraksts - pielikumā.

Preses konferencē 9. aprīlī Rīgas Kinomuzejā piedalījās Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma un ekspertu komisiju pārstāvji, kas dalījās iespaidos par konkursā iesniegtajiem projektiem un vērtēšanas gaitu, uzsverot to, ka ievērojami pieaugusi producenta loma filmas veiksmīgā realizācijā un vairums filmu projektu ir daudz labāk sagatavoti nekā iepriekšējo gadu konkursos - arī tas ir iemesls, kāpēc konkurence kļūst arvien sīvāka.

Vairāki eksperti pozitīvi vērtēja rezultatīvo sadarbību ar sabiedrības pārstāvjiem, kuri jau otro gadu piedalījās projektu vērtēšanā, analizējot projektu aktualitāti un nozīmību Latvijas filmu skatītājiem. Šogad NKC konkursā konsultatīvie pārstāvji bija TV producente un redaktore Arta Ģiga (izvirzījusi Latvijas Žurnālistu asociācija), sociālo zinātņu maģistre Jekaterina Kalēja (izvirzījusi Latvijas Universitātes Antropoloģijas katedra), kinoblogere un LKA studente Dārta Ceriņa (izvirzījis kinoteātris Splendid Palace), un sabiedrības pārstāvju viedokļi visbiežāk sakrituši ar ekspertu vērtējumu, pamanot tomēr arī negaidītas nianses dažādos projektos.

Eksperti uzsvēra arī to, ka Latvijas filmu nozarei kopumā būtisks ir arī topošo filmu tematiskais un stilistiskais spektrs, lai tur savu filmu varētu atrast jebkurš skatītājs, un, piemēram, atbalstītie dokumentālo filmu projekti, lai gan tikai četri, tomēr jau aptver pietiekami plašu amplitūdu. Savukārt spēlfilmu jomā, kur, Pētera Krilova vārdiem runājot, šogad dominē  maskulīns skatījums uz dzīvi, eksperti ņēmuši vērā ražošanā jau esošo filmu spektru.

Šis ir pirmais no Nacionālā Kino centra izsludinātajiem konkursiem 2015. gadā, šobrīd vēl izsludināti konkursi ražošanā esošām filmām, pilnmetrāžas dokumentālo filmu projektiem Latvijas simtgades programmas ietvaros un līdzfinansējuma konkurss ārvalstu filmu veidošanai Latvijā. Šogad vēl paredzami konkursi debijas filmām, projektu attīstīšanai, dokumentālajām filmām, minoritātes kopražojumiem un citiem filmu nozares projektiem, kā arī vairākas atlases kārtas programmai Latvijas filmas Latvijas simtgadei.