Burovs jauni0017
Foto: Publicitātes foto
29. aprīlī ir latviešu leļļu filmu pamatlicēja - režisora, scenārista un mākslinieka Arnolda Burova simtgade. Meistara vārds Latvijas kultūras vēsturē ierakstāms zelta burtiem. Viņu varētu dēvēt arī par mūsu "leļļu karali", portālu "Delfi" informē Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.

Sagaidot Arnolda Burova simtgadi, Latvijas Kinematogrāfistu savienība ielūdz uz sarīkojumu 28. aprīlī plkst. 18 kinoteātrī "Splendid Palace". Programmā – laikabiedru atmiņas un Arnolda Burova leļļu animācijas filmas: "Tīģeris Ņau – Ņau" (1967), "Pasaka par vērdiņu" (1969), "Vanadziņš" (1978), "Sapnis" (1983), "Bimini" (1981). Tās ir filmas, kas tik daudziem saistās ar bērnību. Tiks demonstrēta arī Burova simtgadei veltītā bērnu veidotu leļļu filmu konkursa "Kikerigū" filmu izlase. Kinoteātra foajē skatāma foto izstāde, veltīta Meistara dzīvei un darbam. Ieeja - bez maksas.

Arnolds Burovs (29.04.1915.- 13.01.2006) dzimis Rīgā, Grīziņkalnā. Jaunībā bijis pazīstams skatlogu dekorators un muzikants džeza ansamblī. 1944. gadā viņš uzsāka butafora darbu Leļļu teātrī, drīz kļuvis par scenogrāfu, teātra galveno mākslinieku. Studējot Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā, jau 1950. gadā veidojis izrādes Leļļu teātrī, bet 1951.-1954. bijis teātra galvenais režisors.

Teātra fakultātes diplomdarbu 1953. gadā iestudē Muzikālās komēdijas teātrī un uz pieciem gadiem kļūst par šā teātra režisoru. Paralēli atsāk darbu Leļļu teātrī kā režisors (1958-1964), par saviem iestudējumiem saņem arī starptautiskas balvas.

1963. gadā Burovu aicina uz Rīgas kinostudiju uzsākt leļļu animācijas filmu veidošanu. 50 gadu vecumā viņš sper radikālu soli, pieņemot izaicinājumu organizēt Latvijā pirmo leļļu filmu uzņemšanas grupu. Tas arī izdodas - 1966. gadā pirmizrādi piedzīvo filma "Ki-ke-ri-gū!". Turpmākos 24 gadus Burovs veido filmas, kļūstot par Latvijas leļļu animācijas patriarhu un pamatlicēju, kuru kolēģi sauc mīļi par Būrīti. Šajā laikā uzņemtas 40 filmas, daudzas guvušas starptautisku atzinību.

Ar Arnolda Burova leļļu filmām izaugušas vairākas paaudzes, māmiņas un vecmāmiņas rāda tās bērniem un mazbērniem kā savas bērnības dārgumus. Arī mūsdienu bērni aizrautīgi skatās filmas "Si-si-dra", " Tīģeris Ņau-Ņau", "Bums un Pirimidons" un citas, bet pieaugušie ar siltu smaidu seko līdzi filmu "Sapnis", "Mana paradīze" un "Bimini" tēlainajās pasaulēs. Burova veidoto filmu mākslinieciskās kvalitātes, to radītās emocijas ir kā etalons animācijas speciālistiem. Pateicoties meistara iedibinātajām tradīcijām, Latvijā joprojām ir dzīvs šis unikālais klasiskās leļļu animācijas žanrs, vēsta Kinematogrāfistu savienības pārstāvji.

Burovs saņēmis valdību apbalvojumus: Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1964), LPSR Valsts prēmija (1987), LPSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums (1988), Triju zvaigžņu ordenis (1995). 2000.gadā piešķirta Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balva Par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Lai godinātu Arnoldu Burovu un viņa daiļradi, Latvijas Kinematogrāfistu savienība rīkoja bērnu un jauniešu veidoto leļļu un leļļu filmu konkursu "Kikerigū!". Tajā tika iesniegtas vairāk nekā 40 bērnu veidotās filmas un gandrīz 100 pašu darinātās lelles. Kopā piedalījušies ap 200 dalībnieki. Milzīgs prieks par skaistajiem darbiem, kas atceļojuši no Ventspils, Straupes, Cēsīm, Staiceles, Kuldīgas, Garkalnes, Mālpils, Upesgrīvas, Jūrmalas, Rīgas un citām vietām.

Konkursa "Kikerigū!" leļļu izstāde ir skatāma Latvijas Leļļu teātrī līdz 10. maijam, ieeja bez maksas.

Izstāde, kas veltīta Burova animācijas filmu varoņiem, ir skatāma Rīgas kinostudijas telpās Šmerļa ielā 3, Rīgā, kurās Burova vadībā tika dibināta latviešu leļļu filmu studija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!