Latvijas simtgades dokumentālo filmu konkursā atbalstīti desmit darbietilpīgākie projekti

Kopējais finansējuma apmērs filmu projektu attīstīšanai bija 120 000 eiro, un kopumā atbalstu saņems desmit filmas, katrai saņemot vienlīdzīgu finansējumu. Rietuma skaidroja, ka viens no galvenajiem kritērijiem finansējuma saņemšanai bija filmas projekta darbietilpīgums, proti, lai projekts ir ilglaicīgs un prasa ieguldīt apjomīgu darbu. Viņa pauda cerību, ka vairums no atbalstītajiem projektiem rezultēsies pārliecinošās, sarežģītās un jēdzieniski brīvās dokumentālajās filmās.

Žūrijas komisija ir atbalstījusi Daiņa Īvāna un Askolda Saulīša filmu "Astoņas zvaigznes", kas vēsta par latviešu strēlniekiem, kā arī Kristīnes Briedes un Ulda Cekula projektu "Baltijas jaunais vilnis", kas būs filma par Baltijas poētiskā dokumentālā kino skolu un tās veidotājiem. "Baltijas jaunais vilnis" gan saņems nedaudz mazāku finansējumu - 8091 eiro, jo tā jau iepriekš bija saņēmusi nelielu finansējumu no NKC.

Par 13.gadsimta baltu tautām "Baltu ciltis" dokumentālo filmu ar valsts atbalstu veidos Toms Ķencis, Raitis un Lauris Ābeles. Finansējums tiks arī Arvja Kolmaņa un Ināras Kolmanes filmai "Bērni cīņās par Latviju", kas stāstīs par laiku, kad Latvija ieguva neatkarību, un par bērniem, kuri pievienojās armijai.

Tāpat piešķirts finansējums filmas "Ievainotais jātnieks" veidošanai, kuras režisore un producente būs Ilona Brūvere, bet par mākslinieku Kurtu Fridrihsonu dokumentālo filmu ar tādu pašu nosaukumu "Kurts Fridrihsons" veidos Gundega Repše un Dzintra Geka.

Atbalstīta arī Kristīnes Želves un Elvitas Rukas filma "Mērijas stāsts", kas būs veltīta sievietei vārdā Mērija Grīnberga, kura vienīgā devās līdzi vilcienam, ar kuru vācieši no Latvijas Otrā pasaules kara beigās izveda Latvijas muzeju krājumus.

Kino eksperti atbalstījuši arī žurnālista Jāņa Dombura un režisora Ginta Grūbes pieteikto filmas projektu "Lustrum", kas ir stāsts par pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā valstī, meklējot atbildi uz jautājumu, vai 90.gados nenotikusī lustrācija var būt bīstama valstiskai tālākpastāvēšanai. Tikmēr par kādas 100 gadus vecas mājas stāstu no dažādiem skatpunktiem vēstīs filma "Simtgadnieces stāsts", kuras scenārija autors ir Kaspars Odiņš, bet režisore Una Celma.

Viens no apjomīgākajiem un ilglaicīgākajiem projektiem būs scenāristes Daces Dzenovskas, režisora Ivara Selecka un producentes Antras Gailes filma "Turpinājums". Tā būs filma par septiņiem bērniem septiņās dažādās Latvijas vietās, kuri sāks iet skolā, bet neviens nezina, kas būs tālāk. Filma turpināsies ik pēc septiņiem gadiem, katrreiz jaunam režisoram fiksējot šo septiņu bērnu dzīves pavērsienus, un līdz ar to visas valsts ceļu uz nākotni.

Vērtējot iesniegtos darbus, režisors Jānis Streičs norādīja, ka žūrijas darbs līdzinās ārsta vai garīdznieka darbam, kad ne visu informāciju gribas darīt zināmu plašākai publikai. "Bija lietas, par ko mēs pilnīgi ņirdzām, izsmējām. Bet es tās negribu darīt zināmas, sargājot autoru patmīlību un godu," ironizējot teica režisors. Par astoņiem iesniegtajiem projektiem žūrijas komisijai bijis vienots viedoklis. Tomēr viņam esot žēl, ka starp finansējuma saņēmējām neiekļuva divas viņam simpatizējošas filmas, bet atbalstu saņēmušas divas citas, kas viņam nav īsti patikušas.

Režisors Pēteris Krilovs sacīja, ka konkursā tika iesniegti stipri un interesanti projekti. Viņš labprāt būtu atbalstījis finansējuma piešķiršanu pusei no iesniegtajiem darbiem. Lai gan par atsevišķiem projektiem domas atšķīrušās, "kaušanās" starp žūrijas komisijas locekļiem neesot bijusi.

Arī Nacionālās kultūras padomes pārstāve Gundega Laiviņa atzina, ka tik nopietnus un detalizētus projektus lasīt bijusi bauda un arī viņai žēl, ka vairākas ļoti labi sagatavotas idejas palikušas "aiz strīpas". Tomēr tas bijis apzināts žūrijas lēmums neatbalstīt filmas, kuras runā par specifiskiem fenomeniem, un tā vietā atbalstīt filmas, kurās nepieciešams ilgāks uzņemšanas laiks.

Pēc pirmā finansējuma saņemšanas filmu veidotājiem līdz šā gada novembrim ir jāattīsta projekts un jānofilmē sākuma materiāls, ko prezentēt žūrijas komisijai, lai pretendētu uz finansējumu filmu ražošanai. No šīm desmit filmām tiks izraudzītas sešas, kuras saņems nākamo finansējuma daļu ražošanas sākšanai, informēja NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis.

Konkursā kopumā tika iesniegti 34 projekti no 26 filmu studijām.

Programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" sākta 2014.gadā, lai sekmētu Latvijas Republikas simtgadei veltītu augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu izveidi, aktualizējot Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas, stiprinot visplašākajā auditorijā izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību. Programmas mērķu īstenošanai vairākās atlases kārtās līdz 2018.gadam iecerēts atbalstīt ne mazāk kā 12 nozīmīgas pilnmetrāžas filmas, tai skaitā piecas spēlfilmas - vēsturisku filmu, latviešu literatūras klasikas ekranizāciju, mūsdienu norisēs balstītu drāmu, filmu bērnu un filmu jauniešu auditorijai -, vienu animācijas filmu un sešas dokumentālās filmas.

Šogad programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei pievērsās arī dokumentālajam kino, izsludinot konkursu ar pieejamo finansējumu 120 000 eiro pilnmetrāžas (ne mazāk par 65 minūtēm) dokumentālo filmu projektu attīstīšanai.