Herca Franka pēdējā filma ieguvusi galveno balvu starptautiskajā Tarkovska festivālā 'Zerkalo'

Filma Krievijā jau saņēmusi divas nozīmīgas kinobalvas - nacionālo prēmiju "Lauru zars" kā labākā filma dokumentālo un televīzijas filmu kategorijā un balvu "Baltais zilonis", kuru piešķir Kinematogrāfistu savienības Kinokritiķu un kinozinātnieku ģilde. "Baiļu robeža" bijusi nominēta arī Krievijas Nacionālās kinoakadēmijas balvai "Nīke".

"Filma šogad piedzīvojusi pirmizrādi Toronto. Tālāk tā tiks izrādīta arī Jeruzalemē, Sanfrancisko, Maiami un Austrālijā. Tātad filma veiksmīgi ceļo pasaulē," stāstīja producents, norādot, ka filmai ir arī britu izplatītājs.

"Baiļu robeža" pērn kļuva par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos - Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā un Krievijas dokumentālo filmu festivālā "Artdocfest", kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret valsts oficiālo politiku.

Franks filmu "Baiļu robeža" sāka uzņemt pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore - Kravčenko, kura filmu pabeidza pēc Franka nāves.

Filmā tās galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa - emigrante no Krievijas, četru bērnu māte - šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģinājuši izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Franks - nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa.

Franks bija pasaulē slavenākais Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvis, kurš dokumentālajā kino ir strādājis gandrīz pusgadsimtu. Kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Franks piedzima 1926.gadā Ludzā. Lielāko daļu sava radošā mūža viņš pavadīja Rīgas kinostudijā un 1992.gadā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā. Viņa labākie darbi pieder pasaules dokumentālistikas klasikai un aptver plašu tematisko loku - no cilvēka dzimšanas brīnuma līdz slepkavībai.

Filma "Baiļu robeža" uzņemta studijā "Ego Media". Filma ir trīs valstu - Latvijas, Krievijas un Izraēlas - kopražojums. Krievijas puses producents ir kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kura projektiem Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis ir personīgi publiski atteicis finansējumu Manska atšķirīgās nostājas dēļ Ukrainas konflikta jautājumā. Filmu Latvijā atbalstīja Nacionālais kino centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.