2Annas Baltijas filmu skate - 1
Foto: Publicitātes foto

Ko vēsta viens kvartāls Maskačkā, kā neizaugt par kropli, dzīvojot Latvijas laukos, un vai iespējams sadzīvot žurkai ar kaķi? Īsāk sakot, ko skatīties festivāla "2Annas" Baltijas īsfilmu konkursa programmā?

Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas", kas šogad svin 20. laidienu, ilgus gadus bijis vienīgais un vērienīgākais notikums Latvijas visai stihiskajā festivālu vēsturē, kas sistemātiski un ar pieaugošām ambīcijām kopis īsfilmu žanra prestižu un popularitāti mūsu valstī. "2Annu" ideoloģiskais virziens vienmēr bijusi vietējā skatītāja izglītošana, mēģinot radīt priekšstatu par inovācijām un audiovizuāiem eksperimentiem īsmetrāžas žanrā gan Latvijas, gan pasaules mērogā.

Tas nenozīmē, ka "2Annas" interesē tikai šauri definēts eksperimentālais lauks - festivāls tiecas aptvert visu īsmetrāžas kino spektru, tajā iekļaujot arī starptautiski apbalvotus konvencionālāku īsfilmu piemērus un pārstāvot gan spēles, gan dokumentālo, gan animācijas kino, arī videomākslu, mūzikas klipus u.tml.

Būtisks festivāla "2Annas" nopelns ir ilggadēja Baltijas īsfilmu konkursa organizēšana, kas iespēju robežās zīmē ainu par tēmu un žanru aktualitāti un atšķirībām katrā no Baltijas valstīm. Regulāram skatītājam "2Annu" Baltijas konkursa vēsture būs ieskicējusi priekšstatu gan par perspektīvu igauņu animāciju gan spēcīgu klasiskā naratīvā spēles kino tradīciju Lietuvas studentu darbos. No Latvijas Grand Prix "2Annu" Baltijas skatē savulaik ieguvuši tādi režisori kā Didzis Eglītis, Uģis Olte, Dāvis Kaņepe un citi vietējās kinovides profesionāļi. Baltijas konkursa skatē šogad iekļauto darbu vidū pārstāvēti gan starptautiski atzīti vietējie režisori ar saviem jaunākajiem īsmetrāžas darbiem (Laila Pakalniņa, Edmunds Jansons, Jurģis Krāsons u.c.), gan daudzsološi "jaunie" - Reinis Spaile, Staņislavs Tokalovs, Lizete Murovska.

Kopumā Baltijas skatē iekļautas 16 īsfilmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, programmu izvēršot trīs apakšprogrammās "Šajā vietā" (23. septembrī plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize"), "Personīgie ceļojumi" (26. septembrī plkst. 16:00 kino "K.Suns") un "Cīņa" (26. septembrī plkst. 18:00 kino "K.Suns"). Festivāla tēma šogad ir "Vīrietis: varonis/mīļākais/āksts", kas piešķir asprātīgu kontekstu, kurā izvērtēt baltiešu skatījumu uz vīrišķo identitāti. Delfi.lv sniedz ieskatu trīs intriģējošos piedāvājumos "2Annu" 2015. gada Baltijas konkursa programmā.

Tukšās zemes ritmi

Jaunā latviešu režisora Reiņa Spailes pusstundu garā īsfilma "Tukšās zemes ritmi" festivālā "2Annas" piedzīvo savu Latvijas pirmizrādi. Filma ietilpst t.s. coming-of-age jeb "pieaugšanas filmu" konvencijā, vēstot par pusaugu zēnu, kurš raugās uz pasauli un mēģina to saprast. Darba mazliet sociālkritiskais "kā aizpildīt garlaicīgu lauku dzīvi" tvērums to vedina nosaukt par īsmetrāžas versiju filmai "Modris", taču jutekliskais operatora Jurģa Kmina darbs piešķir šim "mazajam Modrim laukos" poētisku, smeldzīgu intonāciju. "Tukšās zemes ritmi" ir spēcīgs un pārliecinošs darbs, kas atstāj skatītājā paliekošu nospiedumu - šī ir pilnmetrāžas filmas ambīcija, ko Spailem izdevies realizēt īsmetrāžā. Darbs nenoliedzami ir didaktisks, taču tā ir smalkjūtīga un maiga didaktika, kas iedarbojas līdzīgi, kā ieraugot asaras mīļa cilvēka acīs, nevis kā pārmetoša pirksta kratīšana skatītāja dvēselē.

Vecā ebreju kapsēta

Ukraiņu režisoru Sergeju Lozņicu gribas ar provinciālu lepnumu saukt par "mazliet mūsējo" - Lozņicas 2012. gada drāma "Miglā", kas ieguva FIPRESCI balvu Kannu kinofestivālā (un tāpat kā viņa iepriekšējais darbs "Mana laime" bija arī nominēta Zelta palmas zaram) tika veidota ar Latvijas producentu līdzdalību. Arī "2Annu" Baltijas skatē Lozņicas dokumentālā īsfilma "Vecā ebreju kapsēta" pārstāv Latviju un vēsta par nelielu kvartālu Maskavas priekšpilsētā Rīgā.

Darbs ir ļoti iespaidīgs gan formas, gan satura ziņā. "Vecā ebreju kapsēta" formāli ir rotaļīga apspēle par kino pirmsākumiem raksturīgo vizuālo arsenālu - monohroms attēls, konsekventi kopplāni, statiska kamera, kas nemeklē individualizētus varoņus, bet atkailinošā vientiesībā vienkārši fiksē ielas dzīvi, kā arī ironizē par mēmā kino dialogu "uzrakstiem", filmas gaitā vietām rādot fragmentus no kapsētai veltītās piemiņas plāksnes, kas vienlaikus ir spēcīgs komentārs par jebkura mums pieejamā informācijas lauka nepilnīgumu. Kadrā redzamie garāmgājēji veras kamerā ar tādu pašu trulu izbrīnu kā cilvēki ikvienā dokumentālā materiālā kino pirmsākumos pirms simt gadiem. Šis paņēmiens ar tā abstrakciju un distanci paver gluži neaptveramu iespēju paraudzīties uz Rīgu kā 2115. gada skatītājam. Filma ar attēla palīdzību vietām sasniedz metafiziska kino vēstījumu par to, kas ir laiks, kas ir pilsēta un kā tā jūt mūs, savus iemītniekus. "Vecā ebreju kapsēta" šķietami ir veltīta attiecībām ar pagātni, taču tai izdodas izkāpt no laika definīcijām un tikpat spēcīgi vēstīt par tagadni - un arī nākotni.

Slīpētā igauņu animācija: "Zemapziņas nams", "Tik tak", "Dzīve ar Hermanu H. Rotu"

Igaunijas animācijas ainavu "2Annu" Baltijas konkursā pārstāv trīs atšķirīgi, taču vienlīdz spēcīgi darbi. "Zemapziņas nams" ir ārkārtīgi interesants ceļojums sapņiem raksturīgajā stāsta loģikā. Filmas veidotāji scenāriju balstījuši ilglaicīga pētījuma rezultātos par to, ko visbiežāk sapņo skursteņslauķi, tādējādi darbs ir "universālā skursteņslauķu sapņa" ilustrācija, sapludinot gan vispārīgus cilvēka zemapziņas arhetipus, gan skursteņslauķu profesionālajai specifikai raksturīgu simboliku. Īpaši patiks skatītājiem, kam interesē psihoanalīze. Stop-motion animācijas tehnikā veidotā filmiņa "Tik tak" savukārt ir rotaļīgs, asprātīgs un vienlaikus filozofisks sveiciens Janam Švankmaijeram, kas gandarī ar bagātīgo detaļu apjomu un precīzo formu.

Visbeidzot, igauņu animācijas parādi noslēdz šīs rubrikas "grāvējs" - Kintisas Lundgrēnas "Dzīve ar Hermanu H. Rotu". Lundgrēna 2010. gadā uzvarēja "2Annu" Baltijas skatē ar animācijas filmu "Lielā pelēkā čurkste". Viņas jaunākais darbs turpina režisores ierasto rokrakstu - antropomorfizēti dzīvnieki sastopas stāstiņos, kas visai asi, tomēr sirsnīgi ironizē par cilvēku attiecībām. Stāstā par nevīžīgas žurkas un maigas kaķenītes sadzīves problēmām Lundgrēna pārkāpj jautra humora robežas, visai precīzi izzobojot iemeslus, kāpēc cilvēki vispār mēģina veidot attiecības.

Raksts tapis sadarbībā ar festivālu "2Annas", kura tēma šogad ir "Vīrietis - varonis, mīļākais, āksts".

Pirmā no Baltijas īsfilmu skatēm būs skatāma 23. septembrī plkst. 21:00 kinoteātrī "KinoBize", bet abas pārējās - 26. septembrī kinoteātrī "K-Suns" plkst.16:00.

Biļetes uz skatēm pieejamas šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!