Tā kā mani vienmēr ir aizrāvis šausmu žanrs, ar to saskarties arī teātrī, ne tikai kino, vienmēr ir vesels piedzīvojums. Tiesa, tas, ka Lauras Grozas-Ķiberes iestudējums "Frankenšteins" Dailes teātrī vairāk ir stāsts par mums, nevis par fantastiskiem briesmoņiem, liek aizdomāties par pavisam cita veida šausmām.
Vērtējums:
Izrāde sākas, atklājot skatītājiem iespaidīgu Mārtiņa Vilkārša scenogrāfiju, kurā iekļauts arī video, kas caur milzīgām brillēm no skatuves vēro pašus skatītājus, raisot asociācijas ar ikonisko Frānsisa Skota Ficdžeralda romānu "Lielais Getsbijs". Turklāt šīs vērojošās acis ir Frankenšteina "briesmoņa" acis, kas vēro mūs, atdarina un mācās, kā kļūt par cilvēku. Tad, saspēlējoties ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu kori, desmit minūtes (es pat intereses pēc palūkojos pulkstenī) visa uzmanība ir vērsta uz Daiņa Grūbes "Radību", kura atmostas. Un šīs desmit minūtes ir tik iespaidīgas, ka brīžiem tālāk notiekošais salīdzinoši šķiet blāvs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
