Uz telefona zvaniem ar nepazīstamu numuru Salma Haijeka parasti neatbild, taču kādu dienu, kad zvanīja nezināms numurs, viņa tomēr pacēla. Un, kā izrādās, labi, ka tā, jo zvanītājs bija itāļu režisors Mateo Garone.
"Kad lūdzu viņam paskaidrot filmas būtību un lomu, kas man tajā būtu uzticēta, viņš pastāstīja, ka es būšu Spānijas karaliene 17. gadsimtā, spēlēšu filmā, kuras scenārijs balstīts uz pasakām, piebilstot, ka nekādas aktieru noklausīšanās un atlases nebūšot. Man tas likās parāk labi, lai būtu patiesība. Kāpēc? Kādas gan izredzes, ka filmā par 17. gadsimtu Eiropā izvēlētos meksikāņu aktrisi? Kad vaicāju, vai tas ir kāds joks, Garone mierīgi atbildēja: "Nē, tā nav komēdija, tā ir nopietna filma"," kādā intervijā atklāja Haijeka.
Trīs stāsti par trīs kaimiņu karaļvalstīm. Vienā dzīvo rūpju salauzts pāris, karalis un karaliene (aktieri Džons Reilijs un Salma Haijeka), kuriem nevar būt bērni. Otrā aktieris Vensāns Kasels spēlē pievilcīgo, mīlas alkstošo monarhu, kurš iemīlas svešinieces balsī, bet trešajā dzīvo kāds karalis (aktieris Tobijs Džonss), kurš rūpējas vairāk par blusu, ko audzē kā mājdzīvnieku, nekā par meitu, kas ir jau izaugusi un jāizdod pie vīra.
Haijeka piekrita atveidot lomu - galveno varoni vienā no šiem trim stāstiem - un ir karaliene, kura, lai tiktu pie bērna, ir upurējusi tik daudz, ka tagad dara visu, lai viņu pasargātu. Viņa tik izmisīgi pie viņa vēlējusies tikt, ka neļaus nevienam dēlu atņemt. Tajā skaitā viņa vienīgajam draugam - kalpam, ko viņš mīl kā brāli.
Filmā ir aina, kurā karaliene redzama ēdot jaunavas vārītu, asiņainu jūras briesmoņa sirdi, kā pavēlējis pareģis, lai viņa tiktu pie bērna. Iespējams, daļai skatītāju aina šķitīs nepievilcīga, nesaprotama, pat baisa, taču aktrise stāsta, ka aina atklāj karalienes izmisumu, pēdējās cerības un bailes. Bailes par to, ka neizdosies, par to, ka upuri ir bijuši velti un karaliene pie gaidītā netiks.
Darbu ar režisoru Mateo Garoni Haijeka vērtē kā interesantu, taču tajā pašā laikā - neparedzamu. Ierodoties filmēšanas laukumā, neviens nav zinājis, kad sāksies filmēšana, jo nereti režisors veltījis stundas, lai tikai vide, gaismas, aktieru kompozīcija un dekorācijas būtu nevainojamas. "Bija reizes, kad viņš neļāva filmēt, jo gaisma esot pārāk dzeltenas - atšķirīgi tai noskaņai, kādā viņš ainu bija iedomājies.
Auskaru epizodē mēs visi, aktieri, gaismotāji, mākslinieki, stundām darījām visu pēc viņa prāta, līdz beigās viņš saprata, ka nekas nav pareizi. "Telpa ir pārāk liela un gaiša. Vajag ko mazāku un tumšāku!" Un mēs viņam sekojām, jo viņš taču ir režisors," atklāj Haijeka.
1966.gadā Meksikā dzimusī aktrise pirms starptautiskās karjeras jau bija iemantojusi popularitāti savā valstī. Studējusi aktiermeistarību Meksika, 1989. gadā Haijeka kļuva pazīstama ar lomu televīzijas seriālā "Terēza".
Tomēr vēlme spēlēt kino bijusi lielāka, un 1991.gadā, pametot gan seriālu, gan Meksiku, aktrise dodas uz Holivudu, lai sevi pierādītu tur. Lai gan pirmie gadi nav bijuši tie vieglākie, tomēr filmas "Desperado" režisors Roberto Rodrigess viņu pamanījis un aicinājis spēlēt pārī kopā ar Antonio Banderas. Sadarbība ar Rodrigesu turpinājusies, kas ir redzama arī filmās "Spiegu bērni", "Reiz Meksikā" un "No krēslas līdz rītausmai". Savukārt par lomu filmā "Frīda", kurai Haijeka bija arī līdzproducente, aktrise bija nominēta "Oskaram" kā labākā aktrise.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
