Pasaules slavenākais spiegs ir atgriezies. Pieci interesanti fakti par Džeimsu Bondu  (1)

"Spectre" ir 24. sērijas filma un ceturtā no tām, kurā galveno varoni attēlo Daniels Kreigs. Tā vēsta par slavenā spiega piedzīvojumiem izsekojot kriminālo organizāciju "Spektrs".

Džeimss Bonds ir fikcionāls britu spiegs ar kodēto vārdu 007. Šo tēlu radīja britu rakstnieks Ians Flemings, kurš laika posmā no 1953. līdz 1966. gadam publicēja 14 grāmatas par Džeimsa Bonda piedzīvojumiem. Pēc Fleminga nāves romānus ar Bonda piedalīšanos raksta arī citi autori.

Līdz šim Bondu filmās attēlojuši seši aktieri - Šons Konerijs (sešās filmās), Džordžs Lazenbijs (vienā filmā), Rodžers Mūrs (septiņās filmās), Timotijs Daltons (divās filmās), Pīrs Brosnans (četrās filmās) un Daniels Kreigs (četrās filmās).

Par Kriega tēlojumu Bonda lomā viedokļi dalās - tas tiek gan slavēts, gan nopelts, taču šāda tendence vērojama arī citu Bonda attēlotāju sakarā. Filmu sērijas fani jau gadiem nerimstoši diskutē par to, kurš ir "labākais Bonds".

Dažas Bonda iezīmes ir zināmas pat tiem, kas neseko līdzi filmu sāgai - neuzvaramais, martini un sievietes mīlošais spiegs ir viens no populārākajiem un ietekmīgākajiem tēliem popkultūras vēsturē.

"Delfi Kultūra" piedāvā uzzināt piecus mazāk zināmus, interesantus faktus par pasaules slavenāko spiegu.

Flemings sākotnēji bija nolēmis, ka ar četrām sērijas grāmatām pietiek, taču izdevējs viņu pārliecināja Bondu "nogalināt" pēc vismaz desmit grāmatām. Sāgas vienpadsmitajā daļā "You Only Live Twice" tika inscinēta šarmantā spiega nāve - un tajā publicēts arī viņa nekrologs.

Tas vēsta, ka Bonda vecākus sauca Endrjū Bonds, bet māti - Monika Delakruā un abi gājuši bojā brīdī, kad viņu dēls bijis vienpadsmit gadus vecs. Pēc vecāku nāves viņš ir dzīvojis pie savas tantes un pēc vidusskolas beigšanas uzņemts britu Karaliskajā flotē.

Noslēpumā tīts ir arī Bonda vecums - visās filmās viņš ir attēlots pašā spēku plaukumā. Taču filmā "Casino Royale" norādīts, ka viņa dzimšanas diena ir 1968. gada 13. aprīlis - tas pats mēnesis un datums, kurā 1953. gadā tika publicēta pirmā sāgas grāmata, kā arī - Daniela Kreiga dzimšanas datums.

Flemings vārdu Džeimss Bonds neizdomāja "no zila gaisa" - viņš to atrada. Laikā, kad Flemings dzīvoja Kubā, viņa mājās atradās 1947. gadā izdota grāmata "Birds of the West Indies", kuras autors ir Džeimss Bonds.

Rakstnieks ir izteicies, ka vārdu izvēlējās, jo tas ir "īss, vīrišķīgs un neromantisks". Pēc tam, kad spiegu sērija bija ieguvusi popularitāti, Flemings ornitologam Bondam nosūtīja vēstuli, kurā atļāva viņam jebkādā veidā lietot vārdu Iens Flemings - un ieteica tā nosaukt kādu īpaši neglītu putnu sugu.

Bonda filmu sēriju - un arī pašu tēlu - vienmēr ir raksturojis maksimālisms. Tas izpaužas ne tikai viņa ekstravagantajā dzīvesstilā, bet arī skaitļos un faktos.

Pats Bonds, piemēram, visu filmu gaitā (neskaitot jaunāko veikumu "Spectre") ir nogalinājis 369 cilvēkus un pārgulējis ar 55 sievietēm. Aptuveni trīs ceturtdaļas no šīm sievietēm ir mēģinājušas viņu nogalināt.

Visas filmu sērijas kopējie ieņēmumi veido sešus miljardus dolāru - tā ir trešā visu laiku ienesīgākā sāga pēc Harija Potera "Marvel" supervaroņu filmām.

Bonds ir slavens arī ar savu alkohola patēriņu. Visas filmu sērijas garumā Bonds kādu dzērienu iemalko vismaz reizi 10 minūtēs.

Tikpat slavena kā pats spiegs ir arī filmu sērijas galvenā mūzikas tēma, kas skan katrā filmā - sākot ar 1962. gada "Dr. No".

Tās autors - komponists Montijs Normans - to sarakstīja vēl pirms darba pie Bonda filmām. Sākotnēji tā tika iekļauta kādas teātra izrādes pavadījuma partitatūrā, taču beigu beigās tomēr netika izmantota. Sākot strādāt ar "Dr. No", tēma tika papildināta ar elektriskās ģitāras partiju - tādu mēs to pazīstam joprojām.

"Delfi Kultūra" piedāvā iepazīties arī ar desmit labākajām Džeimsa Bonda filmu tituldziesmām.